Es jau gāju tālāk. Bet tad es pagriezos.
-Markuss?-
-nu-
-tu pazīsti Konoru Eštonu?-
-jā. Bet nekādi draugi mēs neēsam.-
-pastāstīsi kautkad, kā jūs esat pazīstami?-
-labi. Bet citu dienu.-
Es pamāju ar galvu un aizgāju. Paņēmu savu pelēko jaku un gaidīju, kad brālim un Entonijam beigsies treniņš. Sēdēju tribīnēs un vēroju viņus. Nācās gaidīt tikai pusstundu. Kad viņiem beidzās treniņš, Entonijs atskrēja un noskūpstīja mani. Tad viņi aizgāja nomazgāties un pārģērpties. Mums šodien visiem trijiem ir filmu vakars, tāpēc pa ceļam iebraucām veikalā lai nopirktu visādus našķus. Es visu laiku domāju par Konoru. Viņš patiešām sapinās ar neīstajiem. Bet ko man darīt ar tiem pieciem milijoniem? Es pataupīšu. Ja Denjels atradīs, man būs jāsūta nauda atpakaļ. Mēs uztaisijām popkornu un gājām skatīties filmu. Tā bija mazliet garlaicīga, un es iemigu Entonijam uz pleca. Tomēr es dzirdēju, kā viņi sāk sarunāties.
-vecīt tev vajag meiteni.-
-nevajag.-
-redzi kā viņa guļ uz mana pleca? Tas ir tik patīkami.-
-man neviena pagaidām nepatīk. Vēl neēsmu staicis tādu ar kuru es gribu būt kopā.-
Pēctam Entonijs mani samīļoja un iedeva buču uz pieres. Es pamodos...
