Bet tur bija Markuss. Es izrāvos no viņa ciešā tvēriena, bet viņš mani piespieda pie sienas.
-Ešlij uzgaidi. Mums jāparunā!-
-mums nav par ko runāt Markuss. Es biju tevī iemīlējusies. Un tu to pats izbojāji, tāpēc liec man svētu mieru.-
-vampīriem nav nekas svēts.-
-man vienalga. Laid mani vaļā!-
Es izrāvos un devos meklēt Zodiaku lai kautko pajautātu. Kad atradu viņu. Viņš spēlēja kautkādu dzeršanas spēli.
-hey, Zodiak. Eu! Tu dirdi?!-
-nu, ko tu gribi Denjela Mazā māsa?-
-beidz mani tā saukt. Mani tas kaitina. Sitais te.... Nū...ā jā. Tu vari lūdzu vienu personu izmest. Lūdzu Zodiak.-
-nav problēmu. Priekš tevis visu. Kas tas par cilvēku?-
-Markuss. Tas tur kurš rij čipsus.-
-Okic-
Zodiaks ar dažiem būdām izdzina Markusu ārā. Tagad varu uzelpot. Bet Denjels taču teica lai iztrakojos. Tad nu nolēmu izdarīt ko traku. To ko parasti nedaru. Un vēl man traki gribējās est. Tā nu es atradu vajadzīgo cilvēku.
-Čāu Saimon!-
Ideāla saveicināšanas.
-klau Saimon. Tev taču vēl ir zalīte. Vai ne?
-wow, wow, wow. Kur palika vecā Ešlija? Protams man ir.-
-vecā Ešlija palika pie Viena idiota. Iedosi mazloet uzpīpēt?-
-Okey.-
Mēs apsēdāmies uz zemes un atspiedāmies pret dīvānu. Saimons man iedeva zālīti. Es jutos tik brīvi...
