Es:tagad es tevi nevarēšu apvārdot.
Es apliku aproci ap Kiana labo roku.
Ki:paldies!
Es:nav par ko. Es iešu sakravaat somas rītdienai.
Ki:labi. Es arī laikam braukšu uz mājām. Tad rīt satiksimies!
Es:labi. Atā.
Ki:atā!
Kians mani apskāva un tad aizgāja prom. Es uzgāju otrajā stāvā. Aizgāju uz istabu un apsēdos uz gultas malas dziļi ievelkot un izpūšot elpu.
,,divas nedēļas ar Kianu divatā. Vampīrs un mednieks....
Labi Ešlij! Pietiks domāt par to. Ej kravaa tas nolaapītaas somas!"
Es uzreiz papurināju galvu un istabas stūrī atradu savu milzīgo koferi.
Uzsviedu to uz gultas un atvēru rāvējslēdzi. Izvilku visas drēbes ,,iegāju" skapī. Iegāju, jo mans skapis ir ierīkots vēlvienā istabā. Man vienkārši ir nenormāli daudz drēbes. Atradu pāris peldkostīmus, slēpošanas bikses un jaku, džinsus, džemperus, blūzes un citas svarīgas lietas. Kopumā koferis bija pārpildīts un es to nevarēju nonest uz pirmo stāvu. Atstāju to turpat istabā.
Nemaz nepamanīju, ka jau pienāca vakars. Es gulēju dīvānā un skatījos seriālus līdz aizmigu.....
Pa nakti man bija sajūta, ka kāds pienāk man klāt un uzsedz man virsū segu, kura bija nokritusi zemē....bet es biju pārāk slinka lai noskaidrotu vai tas bija sapnis vai patiesība.
Līdz es izdzirdēju kauto saplīstam virtuvē. Uzreiz piecēlos un aizgāju paskatīties.
Es:Tristan? Ir trīs naktī. Ko tu te dari?
Tr:ammm....neko. es tikai gribēju tevi apraudzīt garām braucot...
Tristans izskatījās apmulsis.
Es:nu labi.. es satīrīšu.
Es paņēmu slotu un un mazliet pagrūdu malā Trisu.
Kad biju jau gandrīz pabeigusi slaucīt, es uzkāpu uz vienas lauskas. Nenoturējusi līdzsvaru un iekliegdamās kritu uz atpakaļu.
Kristans mani noķēra un palīdzēja apsēsties uz krēsla.
Tr:es apskatīšu..
Tristans paņēma manu pēdu un izvilka lausku. Lai gan man kā vampīram ātri sadzīs, man tomēr ļoti sāpēja.
Tristans apsaitēja kāju un es aizgāju apsēsties dīvānā. Pēc laika es atkal iemigu un Tris laikam pazuda..
Nākamajā rītā sākās.....
