*atpakaļ pie Ešlijas skatupunkta*
Mēs abi aizgājām prom. Es vēl izdzēru dažus šotiņus un vēl vienu alus pudeli.
*Kiana skatupunkts*
Ešlija gulēja dīvānā un kautkāds āpsis viņai uzmācās. Es taču to nepieļaušu!
Es aizgāju un iedvu viņam pa seju.
-Nāc Ešlij. Palīdzēšu aiziet uz tavu istabu.-
*Ešlijas skatupunkts*
Es nevarēju nostāties kājās. Un man bija slikti. Kians paņēma mani klēpī un aiznesa uz istabu. Viņš ielika mani gultā un noģērba. Tad apsedza un jau taisījās iet prom.
-pagaidi Kian. Paliec lūdzu!-
-labi.-
Viņš pagriezās, atnāca atpakaļ un iekapa gultā. Es uzliku galvu uz viņa pleca.
-vismaz tu neēsi vampīrs-
-jā. Es viņus medīju.-
Viņš pasmējās.
Tad Kians palika nedaudz domīgs.
-zini, tu to ganjau rīt neatcerěsies, bet es gribu lai tu to zini.-
-ko tad?-
-es tevi mīlu! Tu esi skaista, gudra, jauka un interesanta.-
-tas ir jauki.-
Es pasmaidīju pēc tam es aizmigu. Viņa rokas bija stipras un siltas...
