-ko mana māsa tev pateica?-
-ahhjjjj... viņa mani pameta.-
-kā?-
Viņi visi reizē vaicāja.
-nu tā. Pateica, ka viss cauri.-
Denjels mēģināja sazvanīt Ešliju, taču tas nebija iespējams. Viņai bija izslēgts telefons.
*Ešlijas skatupunkts*
Es aizmetu telefonu pa gaisu. Tas laikam izslēdzās, jo neviens man vairs nezvanīja. Es apsēdos istabas stūrī uz grīdas un sāku raudāt. Tas bija tik sāpīgi-pateikt, ka viss. Bet es zinu, ka tā būs labāk. Taxis jau taurēja zem logiem. Es paņēmu somas un datorsomu, un gāju lejā. Šoferis man palīdzēja sakrāmēt mantas bagāžniekā un mēs braucām.
Pēc garā un nogurdinošā brauciena biju pie sava jaunā dzīvokļa durvīm. Taxis aizbrauca un atstāja vienu pie majas durvīm. Uznesu mantas un sakartoju visu. Bija jau tumš un vēls. Beidzot izdomaju ieslēgt telefonu. Kad redzēju paziņojumus atkal sāku raudāt. Viņi visi man ir zvanījuši daudz reizes. Debija, Brālis, Entonijs, Džastins, Markuss, Ilvija, Zodiaks... apgūlos gultā un aizmigu....
