-Ešlij, Ešlij celies!-
Tristans bļāva.
-ū...den....i...-
Es izvilku. Kians atnesa ųdens glāzi es centos padzerties. Tad es mazliet nomierinājos.
-kas notika?-
Kians jautāja
-es nezinu. Atbraucu mājās un man palika slikti. Man reibst galva. Un es esmu izsalkusi, bet man pat tomēr īsti negribas ēst.-
Es viņiem skaidroju.
-es laikam zinu, kas noticis.-
-nu kas?-
-tu esi stāvoklī!-
Tristans nosmīkņāja.
-mhm, kā tad! Es nevaru būt stāvoklī.-
Tr:kapēc ne?
Es:parēķinasim, kad man pēdējo reizi bija sekss? Tad, kad biju kopā ar Entoniju.
Tr:ouch.
Es pasmējos.
Tr:bet kas tad?
Viņš staigāja pa dzīvojamo istabu ar sakrustotām rokām, kamēr Kians rakņājās grāmatās.
Ki:es zinu!
Tr un es:nu, kas ir?
Ki:tu pārtopi.
Es:nevar būt!
Ki:te rakstīts, ka viens vampīra kodums pēc tava tā atgadījuma liek tev pārvērsties atkal. Tikai savādāk. Smagāk.
Es sāku raudāt. Man pār vaigiem ritēja asaras. Bet tajā brīdī tās likās aukstas.
Es:Kian, es negribu būt vampīrs.
Tristams uz mani skatījās ar izmisuma pilniem skatieniem un nezināja ko darīt.
Es:Kian, tu esi mednieks. Tu vari mani nogalināt, tiklīdz es pārvērtīšos.
Ki:es tevi nenogalināšu Ešlij. Es netaisos to darīt! Es labāk nomedīšu to, kurš tevi sakoda.
Es:tas var būt jebkurš. Markuss, Entonijs pat Tristans.
Tr:es tas nebiju!
Es:man aizdomas krīt uz tavu brāli. Markusu. Es vakar ar viņu biju visilgāk.
Ki:nu patiesībā ar mani!
Es:nu bet tu neēsi vampīrs.
Es viņam atbildēju. Mani visu laiku nomocīja galvassāpes. Es biju ļoti uzvilkta Un raudāju...
