-bet es gribu tevi šeit. Gribu lai esi man blakus, nevis tur.-
-mēs vairs tik un tā neēsam kopā. Ko tas maina, kad es būšu te?-
-Es tevi mīlu. Tu mani mīli. Mēs abi zinām, ka šķiršanās bija kļūda.-
-Tā nebija kļūda.-
Pēc tam mēs abi kādu brīdi klusējām. Līdz es atkal klusā balsī, gandrīz čukstus ierunājos.
-Entonij, ved mani atpakaļ.-
Viņš paskatījās uz mani, tad paņēma pičpaunā, un aizveda atpakaļ. Es aizgāju uz savu istabu. Es paņēmu dažas mantas un koferi, kurā bija palikuši četrarpus miljoni. Es biju paņēmusi piecsimts tūkstošus lai nopirktu dzīvokli un izdzīvotu. Pēctam nogāju lejā.
-mums jābrauc.-
Es visiem paziņoju. Es samīļoju brāli. Piegāju pie Entonija un uzspiedu buču uz vaiga. Pēctam mēs ar Tristanu izgājām, iekāpām mašīnā un aizbraucām. Mājās bijām tikai vakarā, tāpēc atļāvu Tristanam palikt pa nakti manā dzīvoklī. Es saklāju guļamvietu uz dīvāna viesistabā. Es iegāju karstā dušā un gāju gulēt. Nākamajā rītā pamodos no ēdiena smaržas. Es saģērbos un gāju lejā. (Jap. Man ir divu stavu dzīvoklis.)
-mmm kas te tik garšīgi smaržo?-
Es noteicu.
-agri pamodos un nolēmu pagatavot brokastis. Tostermaizes, salāti un kafija. Nāc. Sēdies.-
-paldies.-
Es apsēdos pie galda. Mēs....
