Skolā es aizgāju pie grāmatvedes lai parakstītu papīrus un saņemtu stundu sarakstu. Pēctam ar direktori devos uz klasi.
Mēs iegājam pa durvīm un visi apklusa.
-labrīt, iepazīstieties. Šī ir Endija.-
-Vispār jau Ešlija....-
-jā Ešlija..-
Direktors nostomījās un visi iesmējās.
-lūdzu palīdziet viņai iejusties.-
Viņš izgāja ārā no klases. Es apsēdos pašās klases beigās.
Kad bija sports, bariņš klasesbiedru pienāca man klāt.
-sveika!-
-čau.-
-drīkst tev uzdot kādu jautājumu?-
Meitene ar gaišajiem pūdeļa matiem jautāja.
-protams. Droši jautā.-
-kas tev notika? Nu tu ar to spieķi staigā...-
-njaa, avārija. Bet drīz tas kruķis nebūs.-
Es izdvesu dīvainu troksni un sakodusi lūpas pasmaidīju. Citi man uzdvea vēl kaudzi ar jautājumiem. Pēc stundām es gāju pa gaiteni uz skolas izeju, bet kad es sadzirdēju kādu saucam manu vārdu, apstājos.
-Ešlij.-
Es pagriezos.
-nu?-
Es atbildēju. Tas bija puisis no manas klases. Garš, tievs, ar brillēm bet simpātisks.
-nevēlies pastaigāties kautkur?-
Viņš nāca man pakaļ.
Pie izejas es paskatījos uz viņu un atbildēju.
-Es nevaru. Man atbrauca pakaļ.-
Stāvvietā stāvēja sudrabkrāsas bmw i8 un pret tā sānu atspiedies, ar atslēgām rokā gaidīja Tristans.
-Čau!-
Es piegāju pie Tristana un iedevu buču uz vaiga lai Roberts aizvācas. Kad viņš ar šoku sejā aizgaja es pasmējos un iekāpu mašīnā.....
