Pa ceļam Brālis sāka runāt.
-Eš, tu tikai iztrakojies lai aizmirstu to Stulbo Markusu. Dari ko gribi. Šovakar vari darīt visu.-
-hahaha, tu jau nu īstais aizliedzējs Brāļuk. Bet nu labi. Centīšos aizmirst.-
Mēs aizgājām pie viņa. Viņu sauc par zodiaku. Es pat nezinu kāpēc. Bet mūzika bija skaļa un māja liela. Tur bija varendaudz cilvēki. Pat sveši. Protams, ka Denjels, Entonijs un Džastins uzreiz aizgāja dzert. Es paņēmu alus pudeli un uzgāju uz otro stāvu. Tur bija balkons. Es nostājos pie margas un ar atslēgām centos atvērt pudeli. Pēkšņi aiz muguras dzirdēju kādu diezgan rupju balsi.
-tā tev nesanāks-
Es pagriezos un tur stāvēja čalis ar alus pudeli rokā.
-tu laikam esi Zodiaks.-
-nu tā mani sauc. Un tu laikam esi Entonija mazā māsa.-
Zodiaks pienāca tuvāk, lěnam izņēma pideli man no rokas un attaisīja.
-Denjela mazā māsa. Paldies!-
Es sāku dzert alu un piegāju tuvāk margai. Viņš arī pienāca tuvāk margai. Viena roka kabatā, otrā alus. Viņa garie mati. Jā garie. Kā rokerim. Zodiakam bija melnbalta ādas jaka.
-cik tad tev ir tie gadiņi?-
-septiņpadsmit-
Es pārliecinoši atbildēju. Un tad uzdevu tādu pašu jautājumu.
-un cik tev?-
-man ir vairāk nekā tev.-
-nu to es pati redzu, bet cik tieši?-
-22-
-skaidrs.-
Es pamāju ar galvu pieverot acis.
-man tagad jāiet.-
Es klusā balsī pateicu un aizgāju prom. Alus pudele jau bija tukša. Es to izmetu atkritumu urnā, un aizgāju dejot. Un nē...mani kāds parāva aiz rokas ārā no pūļa. Tajā brīdī es cerēju, ka tur nav tas vampīrs kurš mani pārvērta. Vai Markuss. Bet tur bija....
