-Kas notika?- es pieskrēju pie Markusa un samīļoju viņu. Bija jau nakts. -Man ir auksti, un man sāp.- Markuss man ap pleciem aplika savu jaku. -Kas tev sāp Ešlij?- -man..man sāp kakls....un reibst galva.- es pieliku roku pie kakla un tad ieraudzīju, ka uz maniem pirkstiem ir asinis. Jutu kā kautkas notiek. Es tās gribēju. Asinis. -Markuss kas notiek? Kas pie velna ar mani notiek?- es raudāju. -viss labi mīļā. Tu tagad es vampīrs.- -tu mani pārvērti?- -nē mīļā. Es nemūžam to nespētu.- viņš mani samīļoja.
*Markusa skatupunkts*
Vēlvieni meli. Man ir jāiemāca pareizi uzvesties. Es to negribēju. Taču es viņu ļoti mīlu. Es gribu būt ar viņu kopā mūžīgi.
-Markuss, kurš mani pārvērta?-
-kāds cits vampīrs. Es ar viņu cīnījos. Taču nespēju apturēt.- tad viņa pateica, ka grib tās. Asinis. Es viņai iemācīju noķert dzīvnieku un izdert viņa asinis. Viņa bija apmierināta. Es viņu aizvedu līdz mājām. Man ir bail par viņas brāli. Ja nu viņa iekož Denjelam. Varbūt labāk vajadzēja viņu vest pie manis.
*Ešlijas skatupunkts*
Markuss mani aizveda mājās. Es priecājos, ka viņš mani nepārvērta par vampīru. Visu nakti nevarēju aizmigt, jo vēl joprojām reiba galva. Kad tikko sāku iemigt dzirdēju kliedzienus...
