Tr:tikai līdz veikalam?
Es:jā
Nolikdama atslēgas atbildēju.
Tr:bet tu biji prom divas stundas...
Es:satiku paziņu.
Tr:kādu?
Es:Zodiaku. Tu viņu nepazīsti.
Tr:labi.
Ki:tev labāk tagad palikt mājās.
Es:ir vēls. Jūs te paliksiet?
Tr:kādam tevi ir jāpieskata. Es palikšu.
Es paskatījos uz Kianu.
Ki:es arī.
Es:ahhh. Nu labi...šķiet, ka jūs te tagad uz dzīvi ievākušies. Es eju gulēt.
Ki:arlabunakti.
Tr:arlabunakti..
Es:saldus sapņus..
Es uzvilku pidžammu, iztīrīju zobus un gāju gulēt. Tomēr miegs vairs nenāca. Es vairs nespēju izgulēties, kā parasti cilvēki.
Pa nakti man bija tas dīvainais sapnis par to veci. Sapņoju par izvēli. Tumsa vai gaisma.... ap 5:00 pamodos un domāju par to visu. Diez man atkal būs jāizvēlas?.....
Es vienkārši uzvilku sporta tērpu un gāju paskriet. Pēkšņi mani māca izsalkums un es nomedīju stirnu. Viņas asinis nebija tik gardas, kā no slimnīcas maisiņiem, bet iztikt var.
Kad atgriezos mājas, bija jau 8:00
Tristans bija aizbraucis uz darbu bet Kians krāca uz dīvāna. Es pagatavoju viņam brokastis, sakopu māju un taisījos uz skolu.
Kians pamodās.
Ki:uz kurieni tu taisies?
Viņš žāvājoties noteica..
Es:uz skolu.
Ki:nē, šodien vēl neej. Tu nevarēsi izturēt.
Es:es...
Ki:paliec lūdzu mājās..
Es:labi.....
Es pasmaidīju un apsēdos pie galda.
Ki:vai tev jau ir labāk?
Es:jā. Ir labi. Bet...vai man atkal būs jāizvēlas starp labo un ļauno?
Ki:es domāju, ka nē.
Tā ilga mūsu saruna par vampīriem. Viņš protams, par medīšanu runāja ar lielu interesi. Pēctam es viņam iedevu aproci, kurā ir vībotne ar citronu.
Kians savāca savas mantas un aizbrauca.......
