*Pēc mēneša.*
Man jau ir braukšanas atļauja un mašīnu es nopirku. Izvēlējos audi r8. Tā ir mana mīļākā mašīna. Un tad izdomāju aizbraukt ciemos pie brāļa. Bet neko neteicu Markusam.
*pēc stundas*
Piebraucu pie mājas.
Tuk, tuk, tuk, tuk, tuk...
Denjels atvēra durvis.
-sveiks brāļuk!-
-Eš!-
Viņš iesaucās un apskāva mani..
-kam tā mašīna? Ar ko tu atbrauci?-
-tā ir mana.-
Es atbildēju. Viņš izgāja ārā un sāka appētīt mašīnu. Šķiet viņam tā patika. Bet tad vienā brīdī Denjels palika domīgs.
-bet, kā tu to varēji atļauties?-
-es...es...sakrāju. piestrādāju par officianti..-
-tiešām?-
-tu man netici?-
-nu labi. Ticu, jau ticu!-
Mana sirds sāka sisties straujāk. Šķiet viņš saprata, ka meloju. Bet es taču viņam neteikšu, ka daru Konora melno darbu. Denjels mani ieslēgtu istabā un logiem restes pieliktu priekšā.
Mēs iegājām un uztaisijām kafiju.
-tev paveicās.-
-kāpēc?-
-es šodien rīkoju ballīti. Varēsi visus satikt.-
-jā. Es varēšu palikt pa nakti?-
-protams Eš. Šīs ir tavas mājas.-
Mēs visu dienu runājāmies....
