Animalium

44. Izmisums

- Kas ir tajā kastē? - kāds puisis izdvesa pirmo jautājumu.
- Kastē ir 24 naži, un kastes apakšā es atradu skaitli seši. - es bezemocionāli stāstu. Kad es to pasaku pār telpu pāršalcas neapmierināts vilnis, bet tas ātri pats noklusa.
- Kam vajadzīgi tie naži? - kāds cits jautāja.
- Es nezinu. - zāle par brīnumu paliek klusa.
- Kur tagad ir naži?-
- Telpā, kur tie tiek sargāti, līdz mēs sapratīsim kam tie ir domāti. -
- Kur ir Ekjus? - smalka balstiņa bailīgi jautā.
- Tajā pašā telpā. -
- Kāpēc jūs mierīgi staigājat pa gaiteņiem, bet mums ir te jāsēž?-
- Pie šitā es atgriezīšos, kad jūsu jautājumi būs beigušies. - es atbildu. Man ir radusies kāda ideja, kuru es taisos ieviest. Viņi būs sajūsmā, bet man liekas, ka Riks protestēs.
- Kāpēc? -
- Ja es saku, ka vēlāk, tad vēlāk. - es asi atbildu, tas liek bērniem apklust. Iestājas klusums, es redzu, ka vismaz dažiem ir kāds jautājums. - Nu, visi jautājumi ir beigušies? - es centos provocēt viņus. Jo, ja es neatbildēšu uz kāda jautājumu pat, ja tas nebija izteikts, vēlāk būšu tā vainīgā. - Tagad ir jūsu iespēja uzzināt tik daudz informācijas cik es zinu, bet tikai jautājiet, nevis klusējiet. - Kad joprojām neviens nav izdvesis ne vārda es teicu un piecēlos kājās.
- Mums visiem ir jāmirst? - kāda dreboša balstiņa jautāja.
- Es varu garantēt, ka ne visi mirs, būs divdesmit pieci izredzēti, kas izdzīvos. Es negribu jums te tagad melot, ka tad viss būs beidzies, ka viss būs labi, jo pat tad, kad paliks tie izredzētie, vel nebūs beigas, tas būs jauns sākums. - es drusku aizrāvusies, stāstīju savas domas.
- Kas pēc tavām domām būs, kad paliks tie iztedzētie? - pazīstami maiga balss jautāja nākošo jautājumu. Lilī.
- To es nezinu. - es atzīstos.
- Viņa prasīja tavas domas. - kādam nepatika mana atbilde.
- Es neesmu par to domājusi, tāpēc nevaru atbildēt. - es pacietīgi skaidroju. Puisis nobola acis un nomierinās. It kā man butu jāzin visas atbildes.
- Tu teici, ka kastes apakšā bija skaitlis - seši. - kāds ieminējās.
- Jā. - es apstiprinu.
- Ko tas nozīmē, tavuprāt? - tika uzsvērts vārds 'tavuprāt'.
- Par to esmu domājusi, bet galu galā neesmu nonākusi pie galējā varianta. - es nopūšos. - Varbūt nākošā kaste palīdzēs izprast to skaitli. - kad teikums ir pateikts, es nožēloju izvēlētos vārdus.
- Tu domā būs vel viena kaste? -
- Būs vairākas kastes? -
- Kas tajās būs? -
- Tās būs bīstamas? -
- Kā tās var atrast? -
Tik tiešām jautājumi sāka plūst un beigās sajaucās vienā neskaidrā troksnī. Es tikai sēžu un vēroju tos mežoņus, kas cenšas viens otru pārbļaut. Tikai tagad ievēroju, ka Narcissa un Riks stāv aiz manis, nevis kaut kur starp bērniem.
- Apklusināt viņus? - Narcissa pieliecas man pie auss un iečukst.
- Nē, lai taču vienreiz izbļaustas. - es nogurusi atčukstu un turpinu vērot.
Lēnām visi sāka rimties. No sākuma viens pamanīja manu nogurušo skatienu, tad cits, līdz visi apklusa.
- Tu domā, ka būs vel kastes? - klusumu pārtrauca Rika balss man aiz muguras.
- Jā. - es atbildu.