Animalium

45. Dumpinieks

Kad es atbildēju uz pēdējo jautājumu, es piecēlos un jau taisījos iet prom, kad mani apstādināja kāda neapmierināta balss: - Kā tad ar to gaiteņu padarīšanu? - es biju aizmirsusi par to.
- Ak jā, paldies, ka atgādināji. - es ievilku gaisu plaušās un sāku stāstīt savu ideju. - Tā kā visdrīzāk tagad parādīsies jaunas kastes, mums ir jāatrod tās un jāsaprot, cik bieži un kad tās parādās. Tāpēc es ierosinu. Tie kas grib iet patrulēt gaiteņus sekojiet man, bet tie kas paliek, tiem ir aizliegts iziet no telpas bez atļaujas. - Kad bērni sāka celties kājās, un tie bija gandrīz visi klātesošie es vel piebildu - Šis darbs ir bīstams un mēs nezinam cik tas ir riskanti, iespējams var būt zaudējumi. - kad šie vārdi izskan, daudzi apdomā risku, un tagad jau ne visi ir tik droši, ka ir vērts iet.
- Bet risks ir arī šeit. - kāds domīgi iebilst.
- Mītnē nav nevienas drošas vietas, jo lai kur mēs būtu, mūs vēro un nomirt var jebkurš un jebkur, tikai atšķirība ir tāda, vai nomirt te, starp draugiem, vai gaitenī, kur būs vel divi, kam būs šoks. - es skaidroju.
- Labi. Bet es tā pat eju. - puisis ir pārlieku pārliecināts par sevi. Tagad es nopētu viņu. Un es viņu atpazīstu. Puisim ir gari, blondi mati, viņam ir muskuļots augums un viņš izskatās vecāks par mani uz diviem gadiem, bet to neviens nevar ne apstiprināt, ne noraidīt. Puisis ir no mana apļa, Leo.
- Labi. - es piekrītoši pamāju ar galvu. - Kas nebaidas riskēt, seko man! - es nobļaujos cik skaļi varu un dodos prom no zāles.
Es neapstājos un neskatījos, cik bērni ir gatavi riskēt, bet viņu ir pietiekami daudz. To es dzirdu, mūsu soļi atbalsojas skaļi, it kā te ietu dinozauru bars.
Drīzumā mēs nonākam pareizajā gaitenī. Es apstājos pie vienām no durvīm. Šī istaba atrodas vienas durvis tālāk par tām aiz kurām šobrīd ir Nesa, Kjū un Auktors.
Joprojām neatskatoties, es atveru durvis un ieeju telpā.
- Te ir tukšs. Kur ir Ekjus? - kāds aizkaitināti iesaucās.
- Viņš atrodas citā telpā. - es nosaku, beidzot pagriezusies un atspiedusies pret galdu.
- Kādā? - puisis neliekas mierā.
- Panāc šurp. - puisis ir iejaucies mazajā bērnu grupiņā, tāpēc nevaru viņu kārtīgi apskatīt. Puisis paklausīgi iznāk priekšā, un es viņu apskatu no galvas līdz kājām. Viņam ir tumši brūni mati, zaļgan pelēkas acis. Man visvairāk krīt acīs viņa lielās lūpas, kas izskatās pārlieku lielas. Puisis ir garšs un slaids.
- Nu. - viņš nepacietīgi protestē, kad es kādu brīdi stāvu un pētu viņu. - Ko teiksi? -
- Kā tevi sauc? - es uzsāku aptauju.
- Tā es arī tev teikšu. - puisis pretojas, viņš mani neuzskata par līderi. Bet ja tā padomā, vai tiešām es esmu līdere?
- Kā viņu sauc, pasakiet man kāds! - tagad es pievēršos pie visiem klātesošajiem. Man galīgi negribas spēlēties, es vienkārši gribu viņus atzīmēt, pateikt uzdevumu un iet atpūsties. Visi stāv un klusē kā partizāni. - Labi, varat neteikt. Tu esi brīvs, ej. - es vienkārši paziņoju.
- Paga, paga. - puisis iebilst. - Ko tas nozīmē? -
- Tas nozīmē, ka tev ir jāatgriežas zālē un jāsēž klusu. - es viņam skaidroju.
- Tu to nevari panākt. - viņš ir pārāk pārliecināts par sevi.
- Narcis, aizved viņu uz zāli. - es pamāju ar roku meitenei un viņa paklausīgi sāk stiept prom puisi.
- Nē! - puisis protestē. - Jūs nedrīkstat! - viņš kliedz, kad tiek iznests no telpas. - Inansis! Mani sauc Inansis! - puisis kliedz cik spēj. Es panācu savu.
- Narcissa, nes viņu atpakaļ! - es ar uzvarošu smaidu paziņoju.
- NĒ. Es pats. - puisis ir ļoti nokaitināts, bet viņš atgriežas telpā. Viņa seja ir palikusi sarkana. - Tu vel nožēlosi, ka kaut ko tādu izdarīji! - viņš draud.
- Varbūt tevi tiešām jaaizved līdz zālei, vai labāk jāieved tālu, tālu mītnē, lai tu neatrastu cēļu un nomirtu vienatnē? - es mierīgi izsaku savu karstāko šī brīža vēlmi.
- Nē. - viņš lēnām nomierinās. Tā ir laba zīme.
- Labi, nākamais jautājums. No kura apļa tu esi? - es turpinu iesākto.
- Sensum. - viņš paklausīgi atbild.
- Un pēdējais jautājums. Tev ir atgriezušās atmiņas? - es uzmanīgi vēroju puiša reakciju uz katru no jautājumiem. Šis jautājums liek puisim uztraukties.
- Jā. - viņš klusām atbild. Man ir interesanti, kādas tad ir šitā puiša atmiņas, ka viņš ir tik nepakļāvīgs, bet es nejautāju, viņš tā pat neatbildēs.