Animalium

26. Es gribu mieru

Turpmākos spēkus es iegūldu, lai pastāstītu par sev zināmām lietām - manas, tā saucamās, vīzijas, kas bija, kad mani turēja atdalītu, un te pēkšņi es atcerējos notikumu. Pavisam īsi pirms mani pārstāja pieskatīt.
Vulps, viņš gribēja ar mani tikties, un viņš tā arī nav man pateicis. Būs viņš jāsameklē.
Kad esmu pabeigusi stāstīt, es pieceļos kājās un nebilsdama ne vārda devos laukā pa durvīm. Gaitenī neviena nav, un es mierīgi soļoja sava apļa virzienā. Vai labāk būtu pazust, un tad viņš mani atrastu tāpat, kā pagaišreiz?
Kad ir pagrieziens uz apli, es brīdi vilcinos, un tad paeju tam garām, un dodos taisni. Šobrīd es gribu atpūsties no cilvēkiem. Es gribu gulēt. Šodien bija gara diena...
Es eju līdz pagriezienam un tad pagriežos pa kreisi. Liekas, šis bija tas gaitenis, kur bija tumšās istabas. Te es nevēlos palikt. Es soļoju tālāk līdz pagriezienam. Šeit, ja es pareizi atceros, ir jābūt labām istabām, kur izgulēties. Es atveru pirmās durvis, un ieeju iekšā. Te ir tumšs, bet kad es iesoļoju dziļāk gaisma pati ieslēdzās, un es ieraudzīju pazīstamo šīrīta istabiņu. Es klusām aizvēru aiz sevis durvis un iekritu gultā. Kāpēc viss ir tik sarežģīti?
Es knapi aizveru acis, kad istabas durvis rupji atrāva vaļā, un man nepalika nekas cits, kā pagriezties un ieskatīties, tam bezkaunim sejā.
Un uzminiet, kas stāvēja manā priekšā? Ha, man pašai par pārsteigumu, tas ir Ekjus. Kā viņš mani atrada?
- Kas tas par teātri bija? - Ekjus dusmīgi sakrustoja rokas uz krūtīm un jautāja.
- Man vajadzēja, kaut kā tikt laukā no būra. - es vienaldzīgi noteicu un iekārtojos kārtīgāk gultā.
- Tu tagad nostādīji visus pret mums, un taisies vienkārši gulēt?! - Ekjus piegāja man klāt un sāka mani vilkt laukā no gultas.
Es kaut kā viņu parāvu, un viņš uzkrita man virsū.
- Nokāp no manis! - es pavēlēju, bet viņš samulsis un nokaunējies turpināja blenzt diezin kur. - Varbūt beigsi lūrēt kur nevajag? - man pašai sāka palikt neērti.
Viņš sarāvās no maniem vārdiem un beidzot piecēlās. Viņa skatiens klejoja pa manu ķermeni, pa grīdu, gultu, it visur, bet ne pie manām acīm.
Es nobolīju acis un ar dusmīgu rūcienu izlecu no gultas. Te nu bija miers.
- Kjū, nomierinies. - es piegāju pie puiša un uzliku roku uz viņa pleca, liekas viņš klejo kaut kur, kur neeksistē gravitācija. Gravitācija? Kas tas bija. - Kas ir gravitācija? - es jautāju jau tā apjukušajam puisim. Liekas, man pašai šā vārda skaidrojums ir uz mēles gala, bet es nevaru atcerēties un izskaidrot to.
- Gravitācija. - puisis sapņaini atkārto. Es neapmierināti nopūšos un man nekas cits neatliek, kā iesist puisim, lai viņš beidzot pamostos. - Euuu! - viņš iekliedzas, kad mana plauksta ir atsitusies pret puiša vaigu.
  - Savādāk Tu lidinies, kur nav gravitācijas. - es tīšām iespraužu aizmirsto vārdu teikumā un uzsveru to.
  - Gravitācija? - šis jautājums liek man vilties. Viņš nezin šā vārda nozīmi.
  - Tu zini, ko tas nozīmē? - es ar sīku cerību jautāju.
  - Nē. - viņš strupi atbild. - Tev ir jāatgriežas, kamēr nav sācies haos. - puisis beidzot, smagi nopūšoties, saka
- Laikam. - es dodos uz durvju pusi. Kad esmu jau uzlikusi roku uz roktura, puisis to saķer. Kad es palūkojos viņa sejā, liekas tā pauž, kaut ko nesaprotamu.
- Kas jums tur notika ar Vulpu? - puisis skatās uz manām kājām, vai uz savām.
- Ar Vulpu? - šis jautājums mani izsit no sliedēm. Kas varētu man notikt ar Vulpu? - Nu nekas, es viņu sen neesmu redzējusi. - es atbildu.
- Viņš man pateica kur Tu esi. - puisis atzīstas. - Es nezinu, kā viņš to dara, bet viņš vienmēr zin kur Tu esi, vienmēr. - Kjū izskatās apbēdināts, satriekts.
- Kas tur slikts? - mēs joprojām stāvam pie durvīm, un viņš ir saķēris manu roku.
- Jums ir kaut kāda saikne... man tas nepatīk. - puisis atzīst.
- Jo jums ar Vulpu bija kaut kāda sena noruna. - es zinu šito.
- Viņš Tev to pateica? - beidzot viņš ieskatījās man acīs ar pārsteigtu sejas izteiksmi.
- Nē, Tu pats to pateici, kad es gulēju. - es atbildu. Varēja redzēt, kā viņam sāk griezties zobratiņi galvā
- Tu gulēji... - viņš nesapratu iespēja, kā es dzirdēju viņu sarunu.
- Es gulēju. - es apstiprinu. Manuprāt šāda saruna jau bija notikusi kādu laiku atpakaļ.