Animalium

Ekstra.

Puisis piecēlās un piegāja pie galda, uz kura stāvēja kaste ar rotaļlietu. Viņš uzmanīgi to izvilka un aplūkoja kā pasaules vērtīgāko dārgumu.
- Cik gadi ir pagājuši? Kādi 12 vai 11. Atmiņās tā izskatās savādāk, jaunāka. - puisis iesmejas, bet pa viņa vaigu notek kārtējā asara.
- Tor... - meitene aizklāj muti ar plaukstu, cenšoties aizkavēt nākošos vārdus. - Tā ir tikai un vienīgi veca mantiņa, kur garantija, ka tā ir tik tiešām TĀ. - Meitene nosaka, nav skaidrs, vai viņa grib pievērst sev uzmanību, vai tiešām ir traka un cīnās pati ar sevi.
Puisis paskatās uz pārbiedēto meiteni ar nogurušu skatienu. Viņš nezin, ko atbildēt. Viņš vairs ne par ko nav pārliecināts, bet šī mantiņa glabā tik daudz atmiņu.
Tad čirkainā meitene saķer galvu un nokrīt uz zemes. Viņai no acīm izlaužas asaras, no mutes sāpjpilns kliedziens. It kā viņu vajātu kāds neredzams pretinieks.
Pie viņas momentāli pieskrien abi klātesošie. Narcissa vēro nokritušo meiteni ar sašutušu skatienu. Arī Tors nesaprot, kas notika, viņš taču neko neizdarīja.
- Glorij, kas notika? Tev atkal ir slikti? - Narcissa sāk taujāt meiteni. Gulošā uz brīdi atvēra acis un skatās uz viņu ar tukšu skatienu. Tad pa viņas vaigiem nolīst asaras un viņa paceļ galvu. - Kas notika? - Narcissa satver meiteni aiz pleciem, bet Glorijas galva atkrīt atpakaļ, tad atkal paceļas un atkal nokrīt. Tikai pēc brīža blakus sēdošie bērni saprot, ka draudzenes darbības ir tīšas, viņa speciāli sit galvu pret grīdu.
- Viņa ir galīgi traka? Tā taču var izsist caurumu galvā! Ko tu dari? - puisis kliedz nabaga meitenei virsū, un tad noliek plaukstu viņai zem galvas.
Meitene atver muti, lai ko teiktu, bet tad aizver. Viņa nepārstāj sist galvu pret puiša roku, tāpēc Narcissa satver meitenes galvu. Viņai ir jāpieliek daudz spēka, lai neļautu meitenei atsākt darbības.
- Tor! Skrien, pasauc kādu vel! - Narcissa tur meitenes galvu un nokliedzas. Puisis piekrītoši pamāj ar galvu un izskrien no telpas. Viņš dodas uz tuvākajām durvīm. Viņš pats nezin, kāpēc ieiet tieši tur. Par laimi tur ir Kjū un Riks. Puisi pārsteidza tas, ka viņa draugs jau ir pamodies. Viņš izjuta prieku, bet viņam nebija laika, pārāk ilgi priecāties. Viņam vajag puišu palīdzību.
Tajā laikā Narcissa turpina turēt Glorijas galvu. Tad meitene it kā drusku pierimst un atver muti.
- Dodoiet atslēgties... - viņa nočukst. Narcissa uzreiz nesaprata meitenes vārdus un drusku novērsās no viņas, atslābinot tvērienu. Tā bija viņas kļūda, pa īso brīdi Glorija atsita galvu tik stipri, ka zaudēja samaņu.
Nākamajā brīdī istabā iesteidzās trīs puiši. Viņi visi satraukti saskatījās un raudzijās bezsamaņā gulošajā meitenē.
- Kas notika? - Kjū nesaprotoši jautā.
- Mēs atvērām kasti, tur bija mantiņa, un tad Tors atguvās, un Glorija sajuka prātā! - Narcissa ātri nobubināja.
Viņi visi četri nolēma, ka labāk būtu pagaidām aiznest meiteni uz gultu, un jāgaida, kad viņa atgūsies un visu paskaidros.
- Viņa jau kārtējo reizi izmet šitādu, kas vispār darās viņai galvā? - Kjū apsēžas uz galda. Viņš ir apjucis. Tikko meitene viņam runāja pretī un jutās lieliski, bet tagad guļ bezsamaņā. - Kur vispār ir Vulps? - viņš atceras par veco draugu, arī viņš bija atmiņās.
Viņiem ir jāparunā.
Šajās telpās vairs nav palikuši daudz bērnu, drīzumā viņi visi izzudīs. Ko plāno darīt trakie zinātnieki tālāk?