Animalium

54. Atbildības nasta

- Atslēga? - Narcissa nesaprot.
- Jā. Es nezinu kā es to zinu, bet tā ir atslēga, kas kaut ko atver. Nezinu ko. - es lēnām skaidroju.
- Kāpēc tu esi tik ļoti pārliecināta, ka tā ir atslēga? - Riks jautā.
- Intuīcija? - es nepārliecināti saku.
- Intuīcija. - Narcissa klusām atkārto. - Un ko vel tava intuīcija tev saka? - Narcissa skeptiski uz mani skatās.
- To, ka es gribu zināt tavu mērķi. - es asi atsaku. Vai tiešām es tagad uzprasos uz nepatikšanām?
- Nesāc! - Narcissa iespurdzas un novēršas.
- Kāpēc tu tik ļoti to slēp? Mēs taču esam drugi. - Mēs esam? Neesmu pārliecināta.
- Mēs un draugi? Tu tagad ņirgājies? - viņas acis pauž neizpratni.
-Vienkārši pasaki, un es likšu tevi mierā. - es mierīgi nosaku.
- Glorij, kāpēc tu gribi zināt viņas mērķi? - Riks arī nevar saprast. Un tiešām kāpēc? Es par to nebiju domājusi. Varbūt, tāpēc, ka es nevaru atrast savu?
- Narciss? - es viņu uzlūkoju. Viņa ir ieslīgusi pārdomās. Par ko viņa domā? Varbūt viņai pašai nav sava mērķa?
- Mans mērķis ir tikt laukā no šejienes. - viņa mierīgi nosaka.
- Un viss...? - es jūtu, ka ir vel kas.
- Un sadot pa purnu tiem, kas ar mums šito izdarīja. - viņas acīs zaigo naids.
- Tad turies pie tā un neatkāpies. - es pasmaidu un grasos iet prom.
- Kur tu ej? - Narcissa jautā, kad es atveru durvis.
- Pastaigā. - es klusām nosaku un izeju laukā, aizverot baltās durvis.
Mans ceļšs nav tāls - tikai līdz nākamajām durvīm. Pirms ieiet es dziļi ieelpoju un atveru durvis.
Nesa sēž pie galda ar muguru pret mani. Tors stāv atspiedies pret sienu un kaut ko klusām murmina. Ekjus mierīgi snauž uz gultas ik pa laikam noraustoties.
Es aizveru aiz sevis durvis un apeju apkārt galdam.
- Kā jums veicas? - Nesa klusām jautā, kad es apsēžos viņai pretī.
- Ir jauna kaste. - es atbildu tik pat klusi.
- Vai man ir jēga jautāt, kas tur ir? - viņa paceļ galvu un ieskatās man acīs. Viņa izskatās nogurusi un negulējusi jau ļoti ilgi.
- Ja gribi zināt, kas tur ir. - es atbildu. Viņa tikai gandrīz nemanāmi noraidoši pašūpo galvu.
- Kad tu pēdējo reizi gulēji? - es nevaru nepajautāt.
- Es negribu gulēt. - viņa atbild un ar plaukstām paberzē seju. Es nopūšo un palūkojos uz Toru. Telpa ir klusa, ja neskaita viņa mumināšanu un Ekjusa skaļo elpošanu. Man visvairāk interesē, kas notiek Auktora galvā. Viņš izskatās tik ļoti apjucis. Ko viņš vispār murmina? Vai viņš ir kaut ko teicis?
- Viņš nebeidz čukstēt, dažreiz viņš arī kādam kliedz virsū. Es centos ar viņu runāt, bet viņš mani nedzird. - Kastanesa it kā lasot manas domas, klusām nosaka. - Vai ir vel kas jauns? - viņa pēc ieilguša klusuma brīža jautā.
- Mums palika piecas dienas, bērni turpina pazust. Viss kā pēdējās dienās. - es atbildu, īsti nepārdomājot atbildi. Mani nomoka viss, kas te notiek.
- Vai zini, tu nedrīksti padoties. - Nesa apvelta mani ar vāru smaidu.
- Tu neesi pirmā, kas man to saka. - es nevaru sevī sameklēt spēkus pasmaidīt.
- Tev te ir draugi? - viņa jautā. Es uz viņu jautājoši paskatos. - Nu tādi īsti, kuru dēļ tu esi gatava izdarīt jebko? - viņa skaidro.
Man atmiņā uzaust Ovas tēls, Vulps, Ekjus, pati Nesa, puisis, kas mani nokaitināja - Inansis, Leo... Un es saprotu, ka tādu ir daudz. Es varētu atdot dzīvību par jebkuru no bērniem.
- Tādu ir daudz. - es klusām atbildu.
- Tad cīnies viņu dēļ, tev ir jāpasargā pēc iespējas vairāk bērnu, tev to vajag. Tu nevarēsi sev piedot, ja tu nevarēsi pasargāt viņus. - meitenes balss skan patiesi un no sirds. Vai tiešām viņa tic, ka es to varēšu?
Es klusēju. Bet ko gan es varu izdarīt? Viņi ņems tos, kurus gribēs, un es nevaru neko izdarīt.
- Tu dzirdēji mani? - Nesa saķer mani aiz pleca. Pa kuru laiku viņa piegāja man klāt? - Tev ir jāsargā mūs. Lai arī es negribu to atzīt, tikai tu zini, kas te notiek. Dziļi, dziļi tevī ir visas atbildes un... - es pārtraucu viņu.
- Viņi baidās no manis. - es klusām saku. - Viņi grib, lai es padodos. - līdz manām smadzenēm aiziet.
- Viņi baidās? - Nesa jautā. Ak jā, viņa taču nezin...
- Tu mirsi! Lai arī ko tas man maksās, bet tu mirsi, sīkā krople! - es atkārtoju vārds vārdā, tos sāpīgos vārdus. - Viņi man nodeva sveicienu caur vienu no bērniem. - es paskaidroju meitenei.