Četru Asiņu Mantiniece | ✔

31.

Viņš atradās nelielā telpā, kurā gan griesti, gan sienas, gan grīda bija veidota no akmens. Par sols, uz kura viņš sēdēja, bija no akmens. Telpā bija drēgns un tumšs, vienīgā gaisma nāca no nelielā akmens, ko viņš turējs rokās. Viņš nodrebinājās.
Otrpus vienai no sienām atskanēja soļi. Vīrietis cerīgi palūkojās uz biezajām ozolkoka durvīm. Šeit bija pagājis gana ilgs laiks, lai kaut kas beidzot mainītos.
Nācējs atvēra durvis. Vīrietis nolaida skatienu. Nekas nrbija mainījies.
Taču nē. Redzeslokā ienāca vēl viens vīrietis.
- Ēron?- Viņš nomurmināja.
- Ēron, tev jāpakļauj viņu,- Brāļa balss bija tumsas pilna,- Viņš ir tāds pats nodevējs kā visi citi.
Ieslodzītais vīrietis redzēja, kā fejas skatiens mainās, dzirdot šos vārdus. Taču Ērons neiebilda.
- Piecelies!
Vīrietis paklausīja. Fejas savērptā migla ieskāva elfu un viņš iegtima maģijas miegā.
***

Dante pamodās. Daļēji tas pat bija labi - viņa nevēlējās zināt, kas notiks ar cilvēku viņas sapnī. Taču tajā pašā laikā... Bija pagājušas gandrīz divas nedēļas, kopš viņs pirmo reizi sapnī bija ieslodzītais vīrietis, un šķita, ka tagad notika kaut kāds pagrieziens. Un tieši tagad viņa bija pamodusies.
Meitene nodrebinājās. Istabā bija vēsi - aizkari bija atvilkti un logs bija plaši atvērts.
Dantei palika par aukstu. Viņa izlīda mo gultas un piegāja pie loga, lai to pievērtu. Pagalmā skanēja soļi, meitene sastinga.
Viņa uzmanīgi palūkojās laukā pa logu. Nācēji bija divi. Viens no tiem bija viņas tēvs, otrs bija jauns vīrietis. To Dante nepazina.
Durvis nebija aizslēgtas. Māte noteikti bija zinājusi, ka kāds ieradīsies, citādi nebūtu atstājusi durvis vaļā. Tēvs atvēra durvis, ielaida svešinieku iekšā un arī pats iegāja mājā.
Kad durvis bija ciet, Dante uzmanīgi aizvēra logu, atstājot vaļā to uz augšpusi, un līdz pusei aizvilka aizkarus. Tie nodevīgi iešvīrkstējās.
Dante palūkojās uz otru gultu, kurā bija viņas vecākā māsa. Mia gulēja, Dante viņu nebija pamodinājusi. Meitene atviegloti nopūtās.
Mia miegā sagrozījās. Dante uzlūkoja māsu. Māsa bija vien par gadu vecāka, un abas meitenes bija ļoti līdzīgas. Abām bija līdzīgi sejas vaibsti, tēva tumšie mati un gaiši zilas acis, kas visticamāk bija mantotas no kāda no vecvecākiem, kurus Dante neatcerējās.
Mia atkal sakustējās un Dante aizturēja elpu. Māsa pagriezās ar muguru un turpināja gulēt. Dante ierāpās atpakaļ gultā, bet miegs bija pazudis.