Četru Asiņu Mantiniece | ✔

18.

Uz raupjās dēļu grīdas bija uzzīmēts aplis ar kaut ko līdzīgu astoņstarainam lietuvēnu krustam vai pentagrammai vidū. Daneks gan apgalvoja, ka to sauc savādāk, bet nosaukumu izrunāt nespēja neviens, tā nu figūra savstarpējās sarunās bija vienkārši ķeburs. Ķebura stūros uz apļa malām bija sakārtotas gaiši zilganas sveces, tālāk, virzienā un centru bija pēc kārtas arī blāvi sarkanas, zaļganas un dzeltenas sveces, bet pašā vidū mirdzēja balts lampakmens.
- Tās sveces tiešām nav jāaizdedzina?
- Šeit nekas par to nav teikts, labāk neaiztiek,- Daneks salīdzināja iznākumu ar to, kas bija attēlots grāmatā,- Tā, tagad uzzīmējiet apkārt tam aplim vēl vienu apli, Dante, tu jau nostājies iekšā tajā aplī!
Dante paklausīja un Līrs apvilkta ap viņu un ķeburu lielāku apli.
- Tagad šos!- Daneks norādīja uz grozu ar čiekuriem. Kajs tos salika uz ārējā apļa līnijas.
- Šis ir dīvaini,- Dante nomurmināja.
- Smelties maģiju no domas...- Daneks nopūtās,- Es taču brīdināju, ka viegli tas nebūs. Šī ir ļoti sena cilšu maģija.
- Un ja nu kaut kas noiet greizi?- Elisa šaubījās.
- Nevajadzētu,- Alekss atteica, lai gan pats neizklausījās īpaši pārliecināts.
- Sasodīts, šeit ir tūkstošiem lietu, kas var noiet greizi!- Mia nošņācās,- Un tu tikai saki, ka nevajadzētu..!
- Ko šeit dara čiekuri?- Kors interesējās.
- Robeža,- Lana īsi atteica,- Pat es tik daudz zinu.
- Robeža kam?- Mias balss bija aizdomīgi savāda.
- Robeža starp dzīvo un mirušo pasauli. BET!- Daneks apklusināja Miu, pirms viņa sāka kliegt,- Tas nenozīmē, ka ar Danti var notikt jebkas slikts.
- Varbūt beidzot sākam?- Dante vairs nevarēja izturēt.
- Tūlīt,- Daneks pamāja ar galvu,- Vajag vecāko no šeit esošajiem katras cilts pārstāvjiem. Lana, Aleks?
- Vispār es esmu vecākais,- Kors iejaucās.
- Tu neesi īsti...- Daneks palūkojās arī uz Miu, kura bija vienīgā šeit esošā vampīru ciltij piederīgā,- Nu labi, tad es, Kors, Mia, Luisa. Sastājamies pie katra otrā stara. Pārējie, paejat mazliet tālāk.
Redzot pārējos tik savādus, Dante sāka saprast, kāpēc Karla un Lumī bija kategoriski atteikušās šeit piedalīties. Tas viss bija dīvaini.
- Iededzinam sveces. Domājam par Dantes uzdevumu un nebeidzamo apli!- Daneks nokomandēja. Viena pēc otras iemirdzējās visas trīsdesmit divas sveces. Zaļās un sarkanās mazliet blāvāk un lēnāk - varēja redzēt, ka Kors un Mia īsti nepieprot šo visu.
Dantes domas pārņēma viņas problēma. Jāizpilda uzdevums, lai viņu pieņemtu ciltī. Uzdevums, kuru var izpildīt tikai tie, kuri pieder pie ciltīm. Tas nebija apburtais loks, kā bija centušies ieskaidrot Daneks un Alekss. Dantes prāts atbrīvojās no nevēlamā.
Šeit nebija nekādas problēmas, vismaz ne tādas, kādas viņi bija paši sev radījuši. Uzdevums, lai pieņemtu ciltī. Uzdevums, ko var izpildīt tikai piederot pie cilts. Viens no apgalvojumiem bija nepareizs, un bija tikai jāsaprot, kurš. Uzdevums Dantei jebkurā gadījumā bija jāizpilda. Varbūt to varēja izpildīt ne tikai piederot pie ciltīm. Vai arī, varbūt Dante nekad nebija bijusi padzīta no cilts, un šis uzdevums nevarēja sagādāt viņai grūtības. Kā tas īsti bija?
Maģija strauji apsīka, kādam no ārpusē stāvošajiem zaudējot spēkus, un Dantes domu gājiens pārtrūka. Bet pat ar jau esošo pietika, lai viņi būtu tikuši tālāk nekā līdz šim.