Četru Asiņu Mantiniece | ✔

48.

Bija jau vēls vakars, bet no gājējiem nebija ne ziņas. Ērons mierināja, ka līdz otrai apmetnei ir tālu un, ka laiku aizņem arī sagatavošanās maģijai, bet arī viņš pats likās par daudz satraukts.
Teltī trīs tukšie matrači nemitīgi atgādināja par šeit neesošajiem dvīņiem un Kaju.
– Līr, Mia, Alisone, jūs esat savienoti ar viņiem,– Daneks ieminējās,– Varbūt kāds var pamēģināt sazināties?
– Es nevaru traucēt Kajam,– Līrs atteica.
– Es pamēģināšu,– Mia pieteicās.
Daneks pamāja ar galvu un meitene aizvēra acis. Pēc brīža viņa sarauca pieri un kaut ko sāka murmināt.
– Tas taču ir viegli,– Dantei galvā ieskanējās Elisas balss.
Dante paraustīja plecus. Varbūt ne visiem šīs rūna bija nostrādājušas tik labi.
Līrs pielēca kājās un sastinga. Dante ķēra brāli, kad viņš sarāvās un krita.
– Līr?
– Kaut kas nav labi,– Daneks metās pie puiša un asi sapurināja viņu,– Kas tur notiek?
– Es nezinu,– Viņš ievaidējās,– Kajs mani sauca, bet viņš pazuda,– Līrs izslējās tausnāk.
– Sasodīts!– Daneks nošņācās un metās laukā no telts. Kors sekoja, un Dante arī. Kas bija noticis?
Viņi visi trīs teju vienlaikus iemetās nojumē, kurā vēl mirdzēja lampakmeņi. Ērons kaut ko centās atrast vai sakārtot, vai izdarīt kaut ko tādu, bet kustības bija asas un haotiskas. Tēvs kaut ko darīja ar kristālu, iesietu aukliņā. Tas bija pelnu pelēks, kāds nekad nebija bijis. Adrians nekustīgi stāvēja ar pievērtām acīm, likās, ka viņš cenšas ar kādu sazināties. Trīs jauniešus neviens no viņiem neievēroja.
– Lana neatbild,– Adrians atvēra acis un raižpilni ierunājās,– Aleksis neko nevarēja pateikt, bet skaidrs, kaut kas pamatīgi nogāja greizi.
– Nekas nesanāk,– KrisgaldKatsitās pret galda virsmu, kad tēvs pārtrauca iesākto,– Bija muļķīgi cerēt, ka man sanāks.
– Man arī Lilija neatbild, un tas, kas tikko notika...– Ērons murmināja.
– Tēvs?– Daneks piesteidzās pie viņa un klusi sāka kaut ko stāstīt. Dante un Kors nekustīgi gaidīja. Kad Daneks bija beidzis runāt, feja ar sāpju pilnu izteiksmi palūkojās uz pārējiem,– Nav vērts,– Viņš klusi teica,– Tagad viss, ko varam darīt, ir gaidīt, kad kāds no pārējiem atgriezīsies,– Viņš atspiedās pret galdu un nopūtās.
– Kas noticis?– Adrians piesteidzās tuvāk.
– Jūs, ejiet prom!– Ērons uzsauca jauniešiem un noguris palūkojās uz abiem pārējiem vīriešiem.
Dante un abi puiši atgriezās teltī, kur viņus gaidīja pārējie. Bija pilnīgs klusums, bet viņi nevarēja pateikt neko labu.