Četru Asiņu Mantiniece | ✔

32.

Pa aizkaru spraugu istabā iespīdēja saules gaisma un žilbināja Dantei acis. Viņa, vēl pa pusei aizmigusi, sarauca seju un pagriezās uz otra sāna. Bet miegs jau bija iztraucēts un meitene drīz atvēra acis.
Mia jau bija pamodusies, māsas gultā bija pilnīgs haoss. Šķita, ka viņa bija pamodusies un uzreiz pusskriešus metusies laukā no istabas. Dante pasmaidīja par šo domu, tad negribīgi pieslējās sēdus un izkāpa no gultas. Meitene mazliet sakārtoja segu, lai tā izskatītos kārtīgāk nekā māsas iztabas puse.
Viņa atvēra vaļā aizkarus un atcerējās. Meitene sastinga, it kā vēlreiz redzot divus tumšus stāvus, kas vēlu vakarā nāca pa celiņu uz viņu mājas pusi. Šķita, ka viņa atkal dzird celiņa šņirstoņu, apavu zolēm ejot pa to.
Dante pāris reizes lēni samirkšķināja acis un atkāpās no loga. Tad pasmaidīja, jo tagad bija skaidrs, kur nozudusi māsa. Mia noteikti uzreiz pēc pamošanās bija pamanījusi svešinieku un aizskrējusi iepazīties.
Dante izmakšķerēja no skapja tumši pelēku kleitu ar asinssarkaniem, debesziliem, saules dzelteniem un sūnzaļiem rakstiem.
Dante paķēra kleitu, paņēma ķemmi un devās laukā no istabas. Jaunākā brāļa un vecāku istabu durvis bija ciet. Viesu guļamistabas durvis bija puspavērtas, bet telpā neviena nebija. Gulta bija kārtīgi saklāta.
Ceturtās durvis veda uz vannasistabu. Dante nospieda rokturi, lai tās atvērtu, bet durvis atvērās no iekšpuses un gandrīz trāpīja Dantei. Tikai reflekss palēkt atpakaļ par mata tiesu paglāba meiteni no zilas acs.
–Piedod!– Tas, kurš bija iznācis no vannasistabas, atvainojās,– Tev viss kārtībā?
–Jā,– Dante nomurmināja un uzlūkoja viesi. Viņš bija vecāks par Danti, varbūt apmēram septiņpadsmit vai astoņpadsmit gadus vecs.
Puisis bija uzvilcis džinsus, bet viņam bija basas kājas. Pār plecam bija pārmests dvielis. Melnie mati bija nedaudz mitri un izspūruši, tumšās acis lūkojās meitenē it kā atvainojoties.
Meitene nolaida acis, bet tās gandrīz pret meitenes pašas gribu pārslīdēja pār puiša kailo torsu. Meitene nokaunējusies nolaida skatienu līdz zemei.
Arī tad, kad puisis iegāja viesu guļamistabā, bet meitene vannasistabā, viņa turpināja domāt par puiša spēcīgajām, muskoļotajām rokām un presīti. Un par noslēpumainajām acīm, un par melnajiem matiem, kas izskatījās tik mīksti un zīdaini...
Kāda būtu sajūta, ja viņš viņu apskautu? Ar spēcīgajām rokām piekļautu sev klāt un noskūpstītu..?
Dante strauji sapurināja galvu un pārtrauca šīs domas. Vai viņa tiešām bija iemīlējusies? Pirmo reizi satiktā svešiniekā, kas bija vismaz divus gadus vecāks par viņu pašu? Viņa pat nezināja, kā sauca to puisi!