Četru Asiņu Mantiniece | ✔

40.

– Tu mūs sauci?– Mia jautāja tētim, kurš viens pats sēdēja teltī, pētot kaut kādas kartes.
– Jā,– Viņš apstiprināja,– Nāciet visi iekšā!
Dante palūkojās uz viņu. Bija grūti šo vīrieti asociēt ar tēti vai tēvu, viņas prātā viņš bija Aidens. Visas pretošanās kustības vadonis, uz kuru gūlās milzu atbildība. Kā viņš bija varējis izbrīvēt laiku saviem bērniem?
– Vēlējos noskaidrot, kā jums veicas ar to, ko Ērona puika jums māca.
– Daneks?– Kors pārjautāja.
– Jā. Lilija uzstāja, ka jums jāmācās feju maģiju. Es tā saprotu, ka viņš māca ne tikai jūs četrus?
– Ir lietas, kas sanāk labāk, ir, kas sliktāk,– Kors paraustīja plecus,– Arī pārējiem.
– Saprotu,– Tēvs domīgi pamāja ar galvu,– Būtu labi, ja jūs mācītos no visām četrām ciltīm, bet šajos apstākļos ir tā, kā ir.
– Šeit nav vilkaču?– Dante minēja. Tā cilts jau iepriekš bija krietni mazāka par pārējām.
– Nē, nē, šeit ir veseli trīs vilkači. Vecs vīrs, zīdainis un viņa māte, kura jums neko daudz nevarēs iemācīt, jo pusaudzes gados aizbēgusi no bara, lai pievienotis pretošanās kustības pirmssākumiem,– Tēvs atteica.
– Vecais vīrs?– Kors piedāvāja.
– Ļoti vecs, pat pēc cilšu mērauklas. Bet es viņiem palūgšu. Varbūt kaut kas izdosies.
– Un kas ar vampīru un elfu maģiju?
– Adrians solīja drīzumā jums sākt mācīt elfu maģiju. Tev būs jāpalīdz, Kor, tu jau kaut ko proti. Un par vampīru maģiju... būs drošāk, ja to jums mācīšu es.
– Man likās, ka jūs abi vairs nevarat burties!– Mia izsaucās.
– Klusāk,– Vīrietis aizrādīja,– Tas ir zināms tikai Cilšu padomei. Jums vajag tikai teorētiskās zināšanas, visu citu šeit darīt tik un tā būtu pārlieku bīstami pārējiem.
– Cilšu padome vēl pastāv?
– Tikai papīros,– Tēvs pasmīnēja,– Nu labi, jūs varat iet, es izdomāšu, kā lai jūs visu paspējat.
Lai gan Dantei bija vēl jautājumi, viņa devās laukā. Līrs sekoja un Kors izvilka laukā Miu.
– Kas mums jāpaspēj?– Māsa jautāja mirkli pēc tam, kad bija iznākusi laukā,– Un priekš kam mums kaut kādas teorētiskās zināšanas?
– Ja tu zini teoriju, tu to vari izdarīt arī praktiski,– Kors atteica.
– Tas tā nestrādā,– Līrs iebilda.
– Kas vispār ir vampīru maģija?– Dante jautāja Miai, kura bija kādu laiku mācījusies kopā ar vampīriem.
– Es zinu tikai to, ko paspēju iemācīties. Kaut kas no cīnīšanās un aizstāvēšanas, kā darīt visādas riebeklības, izmantojot kāda asinis vai matus, citu asinssūcēju kontrolēšana,– Māsa paraustīja plecus.
– Un kas ir elfu maģijā? Kaut kāda paātrinātā medicīna?– Dante jautāja vecākajam brālim.
– Ne tikai,– Viņš atteica,– Bet elfiem laikam ir daudz pasīvās maģijas.
– Kas tas tāds?– Mia saviebās.
– Ir aktīvā, maģija, ko tu uz brīdi uztaisi, kaut ko izdari, izmantojot savus maģijas resursus, un tā kaut kad pazūd. Tāda ir, piemēram kaujas maģija,– Līrs paskaidroja. Tie pāris mēneši pie fejām bija nākuši viņam par labu,– Pasīvā maģija ir, piemēram, tie aizsarglauki kas ir šeit apkārt, vai arī, piemēram, visas citas maģijas, kas iedarbojas uz apkārtni, neko fiziski nedarot.
– Un tad ir vilkači, kuri laikam māk tikai pārvērsties,– Mia nomurmināja. Abi brāļi jautājoši palūkojās uz Danti.
– Nav ne jausmas,– Viņa nopūtās,– Es taču biju tā nenormālā, kurai nebija vietas nevienā no ciltīm, atcerieties?
– Nekas, gan jau kaut ko mums iemācīs,– Kors uzmundrinoši noteica un devās prom. Arī Līrs kaut kur aizgāja.
– Ejam skriet?– Māsa piedāvāja.
– Ej pati,– Dante atteica un gāja meklēt Elisu.