Četru Asiņu Mantiniece | ✔

Epilogs

- Sagaidiet cilšu padomi!- Kāds iesaucās, kad pirmais no Padomes nostājās pretī pūlim. Dante visu vēroja no aizskatuves, kopā ar Aleksi, Alisoni un Miu.
- Ērons, feju pārstāvis cilšu padomē un padomes vadītājs,- Viņš, šķiet, bija tas, kurš bija zaudējis visvairāk, bet tik un tā spēja noturēties līdz pēdējam.
- Adrians, elfu pārstāvis cilšu padomē!- Vīrietis bija ilgi centies iebilst, ka viņa vieta ir palīdzēt cietušajiem, līdz tomēr piekrita, ka vairāk viņš bija nepieciešams ciltīm kopumā.
- Kaida, vampīru pārstāve cilšu padomē,- Dantei nebija ne jausmas, kas viņa tāda bija. Viņa bija dzirdējusi, ka Kaida ir viena no Ērlas pulka, kura vadījusi atlikušo pulku pēc sprādziena. Vampīre bija mazliet vecāka par tēti.
- Elisa, cilvēku un to jaukteņu pārstāve cilšu padomē,- Par šo bija bijušas daudzas diskusijas, tomēr galā visi bija piekrituši. Dante sāniski palūkojās uz māsu. Kādā brīdī bija izskanējis variants, ka cilvēkus būtu jāpārstāv Miai, bet viņa bija atteikusies. Brīžiem nebija skaidrs, vai māsa nenožēlo savu atteikšanos no maģijas.
- Ej, tev jāiet!- Aleksis viegli pagrūda Danti.
- Kāpēc?
- Ej!
- Andante, pēdējā vilkate un četru cilšu asiņu mantiniece, cilšu jaukteņu pārstāve cilšu padomē!- Kad viņas vārds tika nosaukts, Dante devās pie padomes un nostājās blakus Elisai, kādu pussoli aizmugurē. Pēdējā vilkate. Dante nebija varējusi palīdzēt Ērlai, un arī viņas ģimene, tēvs un dēls, bija krituši. Dante bija nogalinājusi Cesperu. Bet kur bija palikuši visi citi vilkači? Kā varēja izzust vesela cilts?
- Viss būs labi,- Elisa nomurmināja saiknē, kas bija palikusi arī tad, kad rūnas sen jau bija nodzisušas.
Dante cerēja, ka draudzenei taisnība. Bet tik un tā, šeit bija jāstāv tētim nevis viņai. Ja vien nebūtu Lanas...
Dante saskatījās ar aizskatuvē stāvošo Aleksi un viņa acīs izlasīja solījumu atrast un atriebties māsai. Dante atcerējās, kā Elisa bija stāstījusi, ka centusies mest ar nazi Lanai, bet viņa pētēdā brīdī izveidojusi aizsargvairogu.
Dante cerēja, ka viss izdosies.