Četru Asiņu Mantiniece | ✔

16.

Dante sagaidīja Līru, Koru un Miu pie ēdamzāles durvīm.
– Kā gāja?– Kors vēlējās zināt, ieraugot meiteni. Viņa, šķiet, puisim patiešām bija svarīga.
– Pastāstīšu vēlāk,– Meitene atteica. Šeit bija daudz ausis,– Paklau, man vajag aprunāties ar tām fejām no Luisas kompānijas, bet man bail iet vienai pie viņiem.
– Mēs varam visi aiziet,– Kors paraustīja plecus. Mia piekrītoši pamāja ar galvu, bet Līrs izskatījās, ka vēl mazliet šaubās.
– Ko tev no viņiem vajag.
– Uzdot pāris jautājumus par fejām.
Par laimi, iepriekš iepazītā jauniešu kompānija sēdēja pie tā paša gada, kur iepriekš. Ar Koru pa priekšu četrotne devās pie viņiem, nesot rokās pusdienas.
Pirmais viņus ievēroja vecākais no feju jauniešiem - tas, kura vārds bija Daneks.
– Čau! Jūs nākat pie mums?
– Drīkst?– Kors jautri atjautāja.
– Protams,– Par to visi, šķiet, bija vienisprātis.
Dante ieslīdēja pie galda blakus mazliet vecākajai meitenei, tai, ar gaišajiem matiem un zilajām šķipsnām. Kā viņu sauca..?
Dante palūkojās uz pārējiem jauniešiem. Bija gaišmatainie elfu dvīņi Lana un Alekss. Bija vecākais no viņiem - Daneks un viņa jaunākais brālis Kajs. Bija vampīre Karla. Bija Luisa. Un bija Lumī, tā meitene, kurai Dante bija apsēdusies blakus. Otrā pusē Dantei apsēdās Kors, bet abiem pretī - Mia un Līrs.
– Es gribēju kaut ko pajautāt,– Dante visbeidzot ieminējās, kad visi bija gandrīz beiguši ēst un pļāpāja par dažādiem niekiem.
– Jā?– Atsaucās Lana.
– Vai tās visas lietas, ko par ciltīm parasti stāsta cilvēku nostāstos, ir taisnība?
– Nē, vampīri nepārtiek no cilvēku asinīm un mēs neesam nemirstīgi, ja to tu domāji,– Karla ar smīlu uzlūkoja Miu,– Bet medības tik un tā ir foršas, ne?
Mia neatbildēja.
– Es to vairāk domāju par fejām,– Dante uzlūkoja Daneku un Kaju.
– Varbūt tev ir kādi piemēri, ko tieši cilvēki par mums stāsta?
– Fejas nevar melot..?
– Jā, fejas nespēj melot. Bet mums ir talants uz puspatiesību stāstīšanu un nevēlamās informācijas noklusēšanu,– Daneks pasmaidīja.
– Ja cilvēks ēd feju pārtiku, fejas var viņu nolaupīt.
– Muļķības,– Kajs mazliet garlaikoti atteica.
– Fejas tevi tā par var nolaupīt,– Vecākais puisis paskaidroja.
– Dzelzs ir kaitīga fejām?
Par atbildi Daneks tikai uzlika uz galda kreiso roku. Uz zeltneša bija smagnējs dzelzs gredzens.
– Skaidrs,– Dante nopūtās.
– Kāpēc tev to vajadzēja?– Lana interesējās.
– Man uzdeva dīvainu uzdevumu un teica, lai es nenāku atpakaļ, pirms neesmu to izdarījusi,– Dante paskaidroja,– Bet man nav ne jausmas, kas man vispār jādara.
– Kas tie par uzdevumiem?– Alekss vēlējās zināt,– Varbūt mēs varam palīdzēt.
– Sarūsējis pakavs atkal jāpadara jauns. Jāliek svecei degt mūžīgi. Un,– Dante ieturēja pauzi,– Spalvai jāraksta ar asinīm.
– Es to darītu ar glamūru,– Daneks ieminējās,– Bet tu nepiederi pie ciltīm, tātad cilšu maģija tev atkrīt uzreiz.
– Kas ir cilšu maģija?– Kors vēlējās zināt.
– Vispār jebkāda veida maģija,– Alekss paskaidroja.
– Tad kā lai es to izdaru?!– Dante lūdzoši palūkojās uz visiem pārējiem.
– Nav ne jausmas,– Daneks bezpalīdzīgi nopūtās.
– Varbūt tas ir domāts pārnestā nozīmē?– Lana centās palīdzēt.
– Kāda?– Līrs palūkojās uz meiteni.
– Varbūt tas ir domāts ļoti tiešā, ne maģiskā veidā?
– Iegriezt rokā un ar tām asinīm kaut ko rakstīt?– Mia iebilda.
– Notīrīt pakavu un to izkalt no jauna par pakavu,– Kors piedāvāja.
– Aizdedzināt sveci ar kādu ilgi degošu vielu un to reizēm atjaunot, lai svece degtu mūžīgi,– Lumī minēja.
– Nav teikts, ka svecei jādeg mūžīgi, jābūt mūžīgai ugunij,– Alekss norādīja
– Vai tur ir kāda atšķirība?– Mia jautāja.
– Tev tiešām lika darīt kaut ko tādu?– Luisa palūkojās uz Danti.
– Jā,– Viņa pamāja ar galvu un jau nezin kuro reizi todien padomāja, ka šis uzdevums ir bezcerīgs.
– Mēs tev palīdzēsim,– Luisa apsolīja,–Kopā noteikti būs vieglāk.
Dante pateicīgi pamāja ar galvu.