Pārkāpjot robežas

3.

No rīta piecēlos, mazliet sāpēja galva.

Paņēmu rokās telefonu, man bija ziņa no Līnas. "Lūdzu, lūdzu piedod, ka vakar neatbildēju, biju pie Krista..." Krists bija viņas puisis, mācījās mūsu klasē. Ļoti izskatīgs blondīni ar zilām acīm. "...Tā kā es vakar nevarēju ierasties ballītē, mēs ar Kristu šovakar rīkojam ballīti, ceru, ka tu mani nepievilsi, kā es pievīlu tevi, un ieradīsies, pie Krista mājās, ap septiņiem. Mīlu"
Es nopūtos, bet šovasar es nepalaidīšu garām nevienu ballīti, šī ir mana vasara.
Atbildēju Līnai "Protams, būšu, gadi. Mīlu"

Pēkšņi pa istabas durvīm kāds ienāca, pacēlusi acis no telefona es ieraudzīju Reini.
-Tu pieklauvēt nemāki?- Dusmīgi viņam uzrūcu.
-Tu vēl neesi gatava? Celies, ģērbies un braucam.- Reinis smaidot teica.
-Kur man jābrauc?- Es nesapratu, kas notiek.
-Kusties, vai arī es tev varu palīdzēt apģērbties- Viņš smaidīja un nāca tuvāk gultai.
-Okey, labi, es pati varu, bet vari paskaidrot, kur man jābrauc?-
-Pārsteigums.- Reinis vēljoprojām smaidīja.
Es biju gatava celties augšā no gultas -Mmm, varbūt, iziesi, lai varu apģērbties?- Dusmīgi noskatījos.
-Itkā es kaut ko nebūtu redzējis.- Viņš paspēra soli tuvāk man.
Es paliku vēl dusmīgāka -Mani tu neesi redzējis, tāpēc tinies ārā, vai es nekur nebraukšu.-
Reinis pasmējās un izgāja no istabas.
Es izlīdu no gultas, ātri ieskrēju dušā un apģērbos. Izgāju pa istabas durvīm.
-Laižam- Reinis nepaskatījies uz mani noteica.

Mēs izgājām no mājas un iekāpām viņa mašīnā, kurā pārsteidzošā kārtā bija perfekti tīra un mazliet smaržoja pēc viņa.
-Varbūt tagad pateiksi, kur mēs braucam?- Es vēl joprojām biju neizpratnē.
Viņš tikai klusēja un bija pievērsies ceļam. Kādu laiku braucam pilnīgā klusumā.
-Klau, piedod par vakardienu, es negribēju tevi nobiedēt, biju piedzēries.- Reinis nopietnā balsī teica.
-Es nenobijos.-
-Tātad tu mani gribēji? Ko neteici?- Viņš smīnēja.
-Reini, aizveries!-

Pēc pus stundas apstājāmies pie kādas mājas, izkāpām no mašīnas. Pavērās brīnišķīgs skats, liela māja pie jūras.
-Ceru, ka šis būs tavs labākais randiņš.- Reinis uz mani uzmeta acis.
-Šis nav nekāds randiņš, aizmirsti.- Noteicu.
Reinis paņēma mani aiz rokas un aizveda pie pašas jūras krasta. Skats bija vienkārši neaprakstāms.
-Tu šeit ved visas meitenes, kuras centies ievilkt gultā?- Es pasmējos.
Viņš nopietni uz mani paskatījās.-Keita, šeit vēl nekad neviena meitene ar ko esmu gulējis, nav bijusi.-
Šī bija pirmā reize, kad viņš mani nosauca vārdā.
-Es tev neticu.- Paraustījusi plecus es atlaidos no viņa rokas.
Reinis paskatījās uz mani ar savām skaistajām acīm.
-Ko tu šovakar dari?- Viņš vaicāja.
-Starp citu, man laicīgi jābūt mājās, jo vakarā jāiet uz ballīti.- Novērsu no viņa skatienu.
-Kādu ballīti?-
-Pie Līnas drauga.- Mierīgi atbildēju.
Viņš pasmaidīja, pievilka mani sev klāt un apķēra, nolikdams savu vaigu uz manas galvas.
Viņa apskāvienos bija tik labi, nekad tā vēl nebiju jutusies, tas bija tik silts, tik spēcīgs, bet tajā pašā laikā, tik maigs.
-Par ballītēm runājot, šeit būtu ļoti forši uzrīkot kādu.- Es noteicu un nopētīju apkārtni.
-Šeit ballītes nerīko, šī ir vieta, kur es varu tikt prom no visiem un padomāt par dzīvi.-

Vai tiešām šis puisis nemaz nebija tāds, par kādu izliekas? Domāju, ka visa viņa dzīve sastāv no ballītēm un meitenēm.

Reinis paņēmis manu roku veda uz mašīnu, pēdējo reizi uzmetu acis uz šo neizsakāmi skaisto skatu.
-Vedīšu tevi mājās, tev taču jāgatavojas ballītei.- Reinis nopietnā balsī teica.

Iekāpām mašīna. Viņš uzlika vienu roku uz manas kājas, paskatījās man acīs un pasmaidīja. Visu ceļu nebildām nē vārda.
Piebraucām pie manas mājas.
Viņš paskatījās uz mani un teica -Par šo es varbūt būtu pelnijis skūpstu?-
Es paliku dusmiga -Tu esi kretīns.-
Dusmiga izkāpu no mašīnas, redzēju kā viņa sejā sašļūk, mazliet palika viņa žēl.
-Šis bija labākais randiņš.- Noteicu, ņemot vērā, ka tādu man nemaz nav bijuši.
Es aizvēru mašīnas durvis un redzēju viņa sejā parādamies smaidu.

Iegāju mājā. Virtuvē redzēju Kristapu, kurš acīm redzot bija tikko piecēlies.
-Kur biji sīkā?- Kristaps pat uz mani nepaskatījies jautāja.
-Pastaigāties, izvēdināt galvu.-
Ko gan viņš teiktu, ja zinātu, ka biju kopā ar Reini.

Devos augšā pa kāpnēm, no Kristapa istabas iznāca kāda garkājaina melnmate.
Šausmas.
Es biju mazliet pārsteigta, zinot to, ka Kristapam ir draudzene.
Iegāju savā istabā, sāku gatavoties ballītei.