Pārkāpjot robežas

10.

Pamodos no briesmīgas skaņas.
Virtuvē kaut kas sašķida.
Izlīdu no gultas un samiegojusies lēnām gāju uz virtuvi.

Tur bija Reinis, galīgi piedzēries un pietupies centās salasīt saplīsušas pudeles lauskas.

-Mazais, es visu kontrolēju.- Viņš smaidīja un paskatījās uz mani.
Reinis sagrīļojās un nokrita uz sāniem.
-Es redzu kā tu visu kontrolē.-Dusmīgi, tomēr klusu noteicu.

Viņš pie zemes nometa stikla lauskas un piecēlās, piestreipuļoja man klāt un uzlika rokas uz maniem pleciem.
Viņš skatījās man acīs un klusēja.
-Nu? Ko teiksi?- Es jautāju.
Viņš neko neatbildēja un pasmaidīja.
Ieskatījos kārtīgi viņam acīs, viņa zīlītes bija ļoti lielas.

-Ko tu lietoji?- Skaļā tonī prasīju.
Reinis neatbildēdams novērsa no manis skatienu.
Es noņēmu viņa rokas no saviem pleciem.
-Neko.- Viņš beidzot atbildēja.
-Ejam gulēt un rīt parunāsim.-Dumsīgi teicu.
-Man jāsavāc stikli.- Viņš pagriezās un devās pie sasistās pudeles.
Es viņu paķēru aiz rokas.
-Es savākšu, ejam uz gultu.-
-Tu neko nevāksi, bet tā otra puse man patika.- Viņš pasmīnēja.

Es aizvedu viņu uz istabu, iesēdināju viņu gultā.
Reinis uzvilka mani sev virsū.
-Reini beidz, nekaitini mani.- Mierīgā balsī teicu.
Viņš sāka man skūpstīt kaklu, tad pieliecās pie lūpām.
Viņa elpa smirdēja pēc alkohola.
Es atgrūdos no viņa, bet ne cik tālu, jo viņš mani turēja.

Reinis apmeta mani otrādi un uzgūlās man virsū, turpinājams mani skūpstīt. Es sāku viņa skūpstiem atbildēt.
Reinis novilka savu kreklu. Viņa rokas pagāja zem maikas, kura man vēljoprojām bija mugurā.
Viņš glāstīja manu vidukli.
Reinis mazliet atrāvās no manis un novilka savas bikses.

Es ieskatījos viņam acīs, viņš pasmaidīja, pieliecās pie manis un turpināja mani skūpstīt.
Reinis novilka maiku, kas bija man mugurā, tagad biju vienā apakšveļā.
Viņš uzmeta acis manam nu jau kailajam augumam, sāka skūpstīt man vēderu un gāja uz leju.
-Reini, ne šodien.- Es satvēru viņa galvu un vilku viņu uz augšu.

Reinis ieskatījās man acīs, noskūpstīja, apgūlās blakus un nopūtās.
Es pielīdu viņam blakus un uzliku savu galvu uz viņa krūtīm.
-Saldus sapņus, mazais.- Viņš noteica un maigi nobučoja man galvu.
-Saldus sapņus.- Es atbildēju.
Pēc laiciņa abi aizmigām.

Atvēru acis, ieskatījos telefonā, bija pus desmit.
Pagriezos uz Reiņa pusi, viņš tik saldi gulēja. Neuzmodinot viņu, izlīdu no gultas, iegāju dušā un beidzot uzvilku pati savas drēbes, aizgāju uz virtuvi. Virtuvē atradās Maiks. Viņš sēdēja pie letes un dzēra viskiju.

Ieraudzījis mani, viņš teica -Ooo, labrīt, princesīt.-
-Labrīt, labrīt.-Atbildēju.
Pagāju viņam garām un uzliku vārīties ūdeni.
Kamēr vārījās ūdens, gribeju savākt stikla lauskas, kuras vēl joprojām atradās starp virtuvi un viesistabu. Pietupos, lai sāktu visu vākt.

No istabas iznāca Reinis, viņš pienāca man klāt, paņēma aiz rokas un pavilka uz augšu.
-Es tev teicu, tev tas nav jādara.- Viņš noteica miegainā balsī un pats saka lasīt stiklus.

Man blakus pienāca Maiks, vienā rokā turot viskija glāzi un otru apliekot man ap pleciem.
-Lai viņš te uzkopj, mēs varam padarīt kaut ko labāku.- Teica Maiks un piemiedza ar aci.
Es paskatījos uz Reini, viņš dusmīgi skatījās uz Maiku, piecēlās kājās un sagrāba Maiku aiz kakla.
-Sīkais, vēlreiz pieskarsies viņai...- Reinis draudīgi teica Maikam, bet Maiks viņu pārtrauca.
-Tad kas?- Maiks tikai pasmējās.
Reinis atlaida Maiku un turpināja lasīt stikla lauskas.

-Tēvs šodien atbrauks.- Sacīja Maiks.
-Ko viņam te vajag?- Reinis dusmīgi norūca.
-Viņš grib mani satikt, varbūt arī tevi, bet es šaubos.- Maiks nosmējās.
Reinis uzmeta dusmīgu skatienu Maikam.

Kad Reinis bija savācis visus stiklus, pie durvīm kāds piezvanīja. Maiks aizgāja atvērt durvis.
-Kā tad iet manam vislabākajām dēlam?- Teica kāds vīrietis.
Tas droši vien bija Reiņa un Maika tēvs.

Virtuvē ienāca Maiks, vīrietis un kāda diezgan jauna sieviete, viņai nevarēja būt vairāk par 30 gadiem.
-Mans vislabākais dēls, tu esi atradis draudzeni, cik jauki. Mani sauc Henrijs.- Vīrietis pienāca klāt un paspieda man roku.
-Keita- Es kautrīgi noteicu.
-Keita ir mana draudzene.- Teica Reinis, nicinoši skatoties uz savu tēvu.
Vīrietis noskatījās uz Reini, paskatījās uz mani un uzsmaidīja man.

Uzmetu acis sievietei.
-Es nezināju, ka Reinim un Maikam ir māsa.- Noteicu.

Visi pasmējās.
-Šī ir mana sieva, Sofija, jā, viņa ir uz pusi jaunāka par mani, bet tas neliedz mums vienam otru mīlēt.- Smaidot teica Henrijs.
Sieviete pienāca pie manis, paspieda man roku un teica -Prieks iepazīties.-
-Abpusēji.- Uzsmaidīju sievietei.

-Mazais, ejam.- Reinis pienāca pie manis, paņēma aiz rokas un veda uz izeju.
-Sen bija laiks.- Reiņa tēvs stingri noteica.

Izgājām pa mājās durvīm.
-Kā tas bija jāsaprot?- Es paskatījos uz Reini un jautāju.
Mēs lēnām gājām uz jūras pusi.
-Viņš mani ienīst, nevaram uzturēties vienā telpā.- Reinis atbildēja.
-Kāpēc?- Jautāju.
-Tas nav svarīgi, mazais. Svarīgi ir tas, ka tu viņam patiki.- Reinis paskatījās uz mani un pasmaidīja, maigi saspiežot manu roku.
-Kā tu zini?- Es pasmaidīju.
-Ja tu viņam nepatiktu, viņš nekad ar tevi nebūtu runājis.-

Kādu laiku pastaigājām gar jūras krastu.
Redzēju, ka Reiņa tēvs ar savu sievu ir aizbraukuši, es sāku vilkt Reini uz mājās pusi.

Iegājām mājā, aiz rokas viņu aizvedu uz mūsu istabu.
Sāku Reini skūpstīt, viņš mani paņēma uz savām rokām un ielika gultā.
Ātri vien mūsu drēbes bija izmētātas pa visu istabu.
Reinis attaisīja manu krūšturi, novilka to un aizmeta prom.
Es zināju uz ko šis viss iet, un šoreiz, laikam arī biju tam gatava.

Reinis mani skūpstīja un glāstīja, viņš novilka manas biksītes.
-Tu tiešām to gribi?- Reinis elsodams jautāja skūpstot manu ķermeni.
Es pievilku viņa lūpas pie savām un noskūpstīju viņu.
Sajutu pamatīgas sāpes, taču tajā pašā brīdī, tas bija arī diezgan patīkami.
Es zaudēju savu nevainību ar brāļa labāko draugu.

Es gulēju skatoties griestos un domāju, ka šis ir īstais cilvēks, kuram es varu atdot savu nevainību.
-Es tev nodarīju pāri?- Reinis uztrauktā balsī jautāja.
-Nē, tas bija labi.- Es pasmaidīju.
Reinis pieliecās pie manis un nobučoja pieri.
-Atceries tu teici, ka šeit būtu forši uztaisīt kādu ballīti?- Reinis skatījās man acīs un teica.
Es pakratīju ar galvu.
-Gatavojies, pēc stundas šeit būs pilns ar cilvēkiem, un šijā mājā būs pirmā ballīte.-
Reinis izkāpa no gultas, padeva man drēbes un pats apģērbās.
Viņš pienāca pie manis -Tu biji nepārspējama.- Reinis noteica un noskūpstīja mani.