Pārkāpjot robežas

16.

Mazliet pavēru acis un ieraudzīju Reini.
-Kā jūties?- Viņš mierīgā balsī jautāja un pasniedza man ūdens glāzi.
-Ļoti slikti.- Es sniedzis pēc glāzes, bet manas rokas tik ļoti purēja, ka nespēju to paņemt rokās.
-Es palīdzēšu.- Reinis noteica un pielika glāzi pie manām lūpām.

Mazliet padzēros ūdeni, es jūtos tiešām ļoti slikti, tik slikti vēl nekad nav bijis.
-Turpmāk tādas muļķības nedarīsi?- Reinis nolikdams glāzi uz plauktiņa teica.
-Nekad mūžā.- Knapi nomurmināju.
-Paguli vēl, ar laiku paliks labāk.- Reinis noteica, pienāca pie manis un noglāstīja man galvu.

Es aizvēru acis un aizmigu.
Pēc pāris stundām pamodos, Reinis sēdēja istabā uz krēsla un vēroja mani.
-Tu pats vispār esi gulējis?- Klusi jautāju.
-Neiešu gulēt, kamēr nezināšu, ka tev ir labi.- Viņš miegainā balsī teica un nožāvājās.
-Man jau ir labāk, tu droši vari iet gulēt.- Es ieritinājos segā.

Reinis piecēlās no krēsla un gāja uz durvju pusi.
-Kur tu?- Es jautāju.
-Iešu uz dīvāna pagulēt.- Viņš uzmeta skatienu man.
-Vari nākt te, te būs ērtāk.- Es mazliet uzsmaidīju.

Reinis ielīda man blakus gultā un pievilka mani sev klāt. Lai arī cik ļoti es negribēju atrasties viņa apskāvienos, man nebija spēka pakustēties.
Mēs abi aizmigām.

-Kas te notiek?-Kāds skaļā balsī noteica.
Atvērusi acis, ieraudzīju, ka pretī gultai stāv Kristaps.

Viņa sejā bija redzamas dusmas un tajā pašā laikā arī vilšanās.
-Nav tā kā izskatas.- Reinis miegainā balsī nomurmināja.
Es uzmetu acis Reinim, un atgriezos pie Kristapa, kurš gaidīja paskaidrojumus.
-Tu guli vienā gultā ar manu māsu, viņu apķēris, kas nav tā kā izskatas?!- Kristaps dusmīgi teica.
-Kristap, paklausies...- Reinis iesāka.
-Man ar Reini pilnīgi nekas nav bijis. Viņš bija noguris, es viņam teicu, lai viņš nāk gulēt šeit, un tas, ka viņš mani bija apķēris, noteikti notika nejauši.- Es pārtraucu Reini.
-Tā ir taisnība?- Kristaps dusmīgi skatījās uz Reini.
-Jā.- Reinis paskatīdamies uz mani atbildēja.
-Vecīt šitas nav forši.- Kristaps mierīgā balsī teica.
-Es saprotu, piedod.- Reinis izkāpa no gultas.
Abi izgāja no istabas.

Pēc pāris minūtēm Reinis atgriezās.
-Varbūt vajadzēja pateikt?- Reinis apsēdās uz gultas malas.
-Ko pateikt. Nedomā, ka starp mums kaut kas ir. Kas bija, tas izbija.- Es mazliet iesmējos.
-Tagad tu man vari visu paskaidrot, kas notiek?- Reinis nesaprašanā jautāja.
-Reini, starp mums nekas nav un nebūs.- Nopietni noteicu.
-Iepatikās kāds cits?- Viņš pasmīnēja.
Es dusmīgi paskatījos un viņu un izkāpu no gultas.
Reinis izgāja no istabas.

Iegāju aukstā dušā, lai tiktu prom no pretīgās sajūtas, kas bija manī.

Gāju uz virtuvi, bet pie viesistabas apstājos.
Dīvānā sēdēja Amanda, viņa paskatījās uz mani un pasmaidīja.
Es pagāju viņai garām un piegāju pie ledusskapja. Sapratu, ka man vajag kaut ko viņai pateikt, aiztaisīju ledusskapi un pagriezos uz viņas pusi.
-Tev pašai neliekas stulbi, ka Reinis ņemas ar visām pēc kārtas?- Mazliet pasmējusies teicu.
-Par ko tu runā?- Amanda nesaprašanā atbildēja.
-Nu tu taču zini.- Es atstutējos pret leti.
-Tev vajadzētu parunāt ar Reini.- Amanda noteica, piecēlās kājās un izgāja no mājas.

Pēc mirkļa mājā ienāca Reinis, viņš ienāca virtuvē.
Es sēdēju pie letes un ēdu ābolu.
-Es būtu ļoti pateicīga, ja savas mauķeles uz šejieni nevestu.- Es vienaldzīgi noteicu, nepaskatoties uz Reini.
-Amanda nav nekāda mauķele.- Reinis norūca.
Es pasmējos, piecēlos no krēsla un gāju uz dīvāna pusi.

Reinis mani parāva aiz rokas.
-Nepieskaries man.- Es dusmīgi ieskatījos viņam acīs un izrāvu roku no viņa tvēriena.

Attaisījās mājās durvis.
-Pārsteigums!- Nokliedzās Līna.
Viņa ienāca iekšā, viņai sekoja arī Krists un Krista brālēns, Aleksis.
-Kā?- Es biju nesaprašanā.
-Pasaki paldies Reinim.- Līna paskatījās uz mani un Reini, un nosmīnēja.
Uzmetu acis Reinim, viņš pagriezās un aizgāja uz istabu.

Līna no somas izņēma šņabja pudeli
-Oi, nē, es nedzeršu.- Es nošķobīju seju.
-Kas tad tev?- Aleksis nosmējās.
Es tikai pasmaidīju un uz letes noliku 3 glāzes.

Pēc apmēram trīs stundām pudele jau bija tukša, un pilnīgi noteikti bija redzams, ka Līna, Krists un Aleksis ir ļoti iereibuši.
Mēs ar Aleksi sēdējām dīvānā, Krists sēdēja krēslā un Līna sēdēja viņam klēpī.

Aleksis aplika savu roku ap maniem pleciem un pievilka tuvāk. Es paskatījos uz viņu un viņš pasmaidīja.

Viesistabā ienāca Reinis, viņš dusmīgi paskatījās uz Aleksi, bet Aleksis viņam pretī smaidīja.
-Es šonakt mājās nebūšu.- Reinis noteica un viņa skatiens pievērsās man.
-Labi.- Es vienaldzīgi atbildējuun uzliku savu roku uz Alekša kājas.
-Jums būs kā tikt mājās?- Reinis pievērsās Kristam.
-Mēs jau varam palikt arī šeit.- Līna iesaucās.
Reinis paskatījās uz mani un Aleksi.
-Šeit nav tik daudz vietas, es jūs tagad varu aizvest.-
-Aleksis paliks.- Es nopietni noteicu.
-Varam parunāt divatā?- Reinis sakot norādīja uz istabas pusi.
Es pieliecos pie Alekša un maigi piespiedu savas lūpas pie viņa vaiga. Piecēlos kājās un devos uz istabu, Reinis man sekoja.

Iegājuši istabā, Reinis mani piespieda pie sienas.
-Laid mani.- Dusmīgi ieskatījos Reinim acīs.
-Es viņu novākšu, ja tev ar viņu kaut kas būs.- Viņa acīs bija redzamas dusmas.
-Tu to nevarētu.- Es nosmējos.
-Neesi tik droša.- Reinis nopietni noteica.
-Man būtu jābaidas no tevis?- Es jautāju.
-Tev nē, bet citiem gan. Tev es nekad nespētu nodarīt pāri.- Reinis pieliecās pie mana kakla un maigi to noskūpstīja.
-Tu jau to izdarīji.- Man acīs sariesās asaras. Es pagrūdu Reini.
-Vienreiz par visām reizēm, pasaki, ko es esmu izdarījis.- Viņš palika dusmīgs.
Es ieskatījos viņam acīs un teicu -Tu nespēj mainīties.-
Viņš ar dūri stipri uzsita pa sienu blakus manai galvai. Es noraustījos.

Istabā ieskrēja Aleksis.
-Kas te notiek?-Viņš uztraukti jautāja.
Es noslaucīju asaras, kas bija pārritējušas pār manu vaigu.
-neaiztiec viņu!- Aleksis noteica, piegāja pie Reiņa un pagrūda viņu.
Reinis saķēra Aleksi aiz klekla.
-Zinu savu vietu.- Reinis dusmīgi noteica.

Reinis grasījās sist Aleksim pa vēderu.
-Reini...- Es klusi noteicu.
Viņš paskatījās uz mani un atlaida Aleksi.
-Es jūs aizvedīšu mājās.- Reinis nomurmināja.

Abi izgāja no istabas un aizbrauca.

Es noģērbos, ielīdu gultā un aizgāju gulēt.