31.

218 9 4
                                    

Reinis skatījās uz mani un smaidīja.
-Ko?- Es uzbraucu.
-Patīk, kad tu dusmojies.- Viņš vēljoprojām smaidīja.
Es dusmīgi paskatījos uz viņu.

Devos uz vannas istabu.
-Ko tu darīsi?- Reinis jautāja.
-Ko ko darīšu, iešu dušā.- Es dusmīgi atbildēju.
-Varbūt es varu pievienoties?- Reinis smīnot jautāja.
Es nobolīju acis, aizvēru vannas istabas durvis un aizslēdzu tās.

Iznākot no dušas, uzvilku halātu un ietin matus dvielī.

Aizgāju uz viesistabu, kur dīvānā sēdēja Reinis.
-Nedomā, ka tu šeit uzkavēsies ilgi, atnāks Artūrs un varēsi iet uz manu istabu.- Es nomurmināju.

Es paņēmu rokās telefonu, kurš atradās uz dīvāna un skatījos vai nav kādas ziņas no Artūra.

Reinis parāva mani aiz rokas un ievilka sev klēpī.
-Beidz spēlēt spēlītes.- Reinis nočukstēja.

Viņa lūpas atradās man tuvu pie kakla, jutu katru viņa elpas putienu.

-Reini, beidz.- Es nopūtos.
-Es zinu, ka tu mani vēljoprojām gribi.- Reiņa roka lēnām slīdēja zem mana halāta.
-Reini.- Es noteicu un satvēru viņa roku.

Viņš skatījās man dziļi acīs un neko neteica.
Arī es neko nespēju pateikt.

Viņš liecās pie manis, lai noskūpstītu, taču klauvējieni pie durvīm viņu apstādināja.

Es izlēcu no Reiņa klēpja un devos atvērt durvis.
-Čau.- Atvērusi durvis Artūrs smaidot noteica.
Es mazliet uzsmaidīju.

Artūrs ienāca iekšā un smaids no viņa sejas pazuda, kad viņš ieraudzīja Reini.

Reinis piecēlās no dīvāna un piegāja pie Artūra.
-Nu sveiks.- Reinis noteica, sniedzot roku Artūram.

Artūrs tikai nosodoši skatījās uz Reini.
Reinis nosmējās.

-Labi, arlabunakti mazais.- Reinis paskatījās uz mani, piemiedza ar aci un aizgāja uz istabu.

-Tas nav nopietni.-Arturs nomurmināja.
-Beidz. Viņš tevi tikai kaitina.- Es viņu mierināju.
-Es ceru, ka starp jums nekas nav.- Artūrs paskatījās uz mani ar noraizējušos skatienu.
-Vienīgais, kas mums ir kopīgs, tā ir pagātne.- Es pasmaidīju.
-Un tagad arī dzīves vieta.- Artūrs nomurmināja.
-Ne uz ilgu laiku.- Es apskāvu Artūru.

Pāris stundas paskatījāmies televizoru un devāmies gulēt, turpat viesistabā uz dīvāna.

Pārkāpjot robežasWhere stories live. Discover now