Satikt tevi

1

Bija tumša pavasara nakts, pa ielu gāja kāds jauneklis melnā apmetnī. Iela bija tukša, pa retam garām pabrauca kāda mašīna. Negaidīti, no kāda portāla izleca cilvēki un uzbruka jauneklim, taču jauneklis nevienu no viņiem neaiztika.

Pēc divām dienām.

Kādā klasē sēdēja jauna meitene. Viņa klausījās austiņās mūziku un vienu neaiztika. Meitene atgriezās mājās, taču pie vārtiem viņu apturēja tumšmatains vīrietis ar brūnām acīm.
Teo:"Elij, nāksi mums palīdzēt?"
Meitene ignorēja vīrieti un iegāja mājā. Jau kuru reizi pēc kārtas, meitene ignorēja visu un visus, ieslēgusies sevī pēc traģēdijas, kas viņu noveda līdz tādam stāvoklim. Tajā pašā vakarā, meitene izgāja laukā no mājas un devās uz parku pie upes. Meitene pamanīja kādu jaunekli sēžam uz soliņa pie upes un abi saskatījās. Meitene apstājās un paskatījās uz lapiņu, kuru turēja jauneklis.

???:"A..."

Meitene nopētīja jaunekli un pamanīja vietu, kura bija norādīta kartē.

Elija:"Es varu aizvest."

Jauneklis piecēlās un meitene pagriezās un devās atpakaļ. Pēkšņi, uz tilta abi sadzirdēja kādu balsi. Jauneklis izvilka papīra talismanus un iegāja portāla, kas savienoja ar balss avotu. Arī Elija tika tajā ievilkta. Jaunieši ieraudzīja ievainotus cilvēkus un jauneklis uzreiz metās virsū melnam, trīsgalvainam dēmonam. Bet kaut arī jauneklis bija piesardzīgs, viņš nespēja uzveikt dēmonu. Meitene noskatījās, kā jauneklis cīnās, dzirdot ievainoto kliedzienus. Elija bija kā iemieta zemē, viņa atcerējās notikumu, kas lika viņai pārstāt cīnīties. Viņa sakoda lūpas un noleca no tilta, skriedama palīgā jauneklim. Taču kad viņš ieraudzīja meiteni skrienot viņa virzienā, viņš viņu apturēja.

???:"Izved ārā ievainotos, kamēr viņus nav aprijusi tumsa."

Meitene klusēja un skatījās uz jaunekli. Viņa nolieca galvu un izdarīja tā, kā jauneklis prasīja. Kad viņa bija laukā no portāla, Elijai bija izvēle. Iet prom un atstāt jaunekli vai arī tomēr atgriezties un palīdzēt jauneklim. Pēdējā brīdī, Elija ieleca portālā un noleca no tilta. Viņa ieraudzīja jaunekli stāvam uz ceļiem un asiņojam dēmona priekšā, kurš bija gatavs viņu nogalināt.

Elija:"Kāpēc....Kāpēc tu izvēlies atdot savu dzīvību par svešiniekiem, kurus tu nemaz nepazīsti."

???:"Man bija sapnis.... Sapnis kļūt par spēcīgāko un iznīcināt dēmonus. Bet... laikam tas nekad nepiepildīsies."

Dēmons atvēzēja savu roku, taču negaidīti, Elija nostājās priekšā jauneklim, kurš pārsteigts paskatījās uz meiteni. Meitene pieskārās dēmonam un tas pārvērtās par pelniem. Viņa pameta skatienu uz jaunekli, nolieca galvu un atvēra portālu. Jauneklis skrēja pakaļ meitenei.

???:"Kas tu tāda esi?"