Satikt tevi

76

Kaut kur, uz salas.

Selīna izgāja no tempļa, kuru pati bija uzcēlusi un devās pie okeāna, kur bija palikusi veca, koka laipa. Viņa apsēdās uz laipas un novilkusi apavus, ielika kājas ūdenī. Viņa noskatījās, kā noriet saule, kad viņu izbiedēja kāda dobja balss.
??:"Tā arī domāju, ka atradīšu tevi šeit."
Meitene pagriezās lai ieraudzītu to pašu vīrieti, kas sēdēja zālē blakus pavēlniecei. Viņa nolieca galvu un atgriezās baudīt apburošo saulrietu.
??:"Tu izskaties drūmi."
Selīna neatbildēja svešiniekam. Viņa vēl joprojām centās pieņemt domu, ka Amnona vairs nav.
??:"Kas tevi nomoka?"
Selīna:"Cilvēka dzīve ir tik īsa. Tik īsa un pilna ar sāpēm, tik trausla, ka uzpūšot vājam vējam, tā kā svece var nodzist."
Meitene palūkojās uz vīrieti, kurš apsēdās viņai blakus. Kaut kas viņai likās pazīstams vīrietī, kuru viņa pat nemaz nepazina.
Selīna:"Pirms tiku izraidīta, es iemīlēju mirstīgo un viņu zaudēju. Kad biju uz zemes, es iemīlēju citu un arī to zaudēju. Es cerēju, ka vairs nezaudēšu nevienu, kuru mīlu. Un viss beidzās ar nāvi."
??:"Un ja nu abi šie cilvēki būtu dzīvi, kuru tu izvēlētos?"
Selīna:"Nevienu."
Meitenes atbilde lika vīrietim pagriezt galvu pret Selīnu.
Selīna:"Ikviens man blakus ir cietis manis dēļ un es nevēlētos izbojāt viņu dzīvi ar savu klātbūtni. Esmu likusi citiem ciest pietiekami."
??:"Negaidīta atbilde. Bet es domāju, ka tev nebūs jāizvēlas. Jo abi šie cilvēki ir viens un tas pats. Un viņš ir šeit."
Selīna:"Kur?"
Selīna vaicāja neklausīdamās teiktajā un vīrietis pieskārās meitenes zodam, pagriežot meitenes galvu un ieslēdzot viņas lūpas savās mirkļa skūpstā. Selīna pārsteigta lūkojās uz vīrieti, kurš pasmaidīja atlaižot viņas zodu.
Selīna:"Tu... Pagaidi... Tavas acis..."
Vīrietis paņēma meitenes roku un piecēla viņu pirms paklanijās viņas priekšā.
??:"Vai zvaignes nav īpaši spožas šonakt? Ak, mana saule, kaut tu atkal parādīsies pie apvāršņa un-"
Selīna:"Un apliesi mani ar savu zeltaino gaismu..."
Viņa sastingusi stāvēja un lūkojās uz vīrieti, kurš turpināja.
??:"Es solīju sekot tavās pēdās un vadīt tevi, kad būsi nogājusi no ceļa un atrast tevi pat vistumšākajos nostūros."
Selīna:"Amnon.... Piedod man..."
Vīrietis iztaisnojās un apskāva meiteni, pa kuras vaigiem tecēja asaru straumītes.
Amnons:"Tev nav par ko atvainoties. Pēc tavas nāves es satiku to pašu dievu slepkavu un viņš solīja par tevi parūpēties. Viss ir pagājis un mēs esam atkal satikušies."
Viņš ieskatījās Selīnas acīs un atkal viņu noskūpstīja.

No tās dienas Selīna un Amnons bija nešķirami. Selīna kļuva par Augstāko tiesnesi un pildīja savus pienākumus tik labi, ka ieguva dievu atzinību un kad bija pienācis laiks, abi pameta Dievu valstību un dzīvoja kā mirstīgie.
Selīnas tēvs atguva savu vietu un tika galā ar dēmonu, vēlāk viņa vietu ieņēma Zions.
Eva un Lu turpināja ceļot pa pasaulēm, kamēr Adhira pirmo reizi iemīlējās un veiksmīgi izveidoja ģimeni.
Un tomēr, satikt tevi bija tā vērts.

Beigas.