Satikt tevi

75

Selīna atvēra acis un redzēja ziedu pļavu pilnu ar visdažādākajiem ziediem. Tās vidū stāvēja sieviete, kura pagriezās pret Selīnu un viņa uz mirkli apjuka. Sieviete tikai uzsmaidīja un pieskārās Selīnas pierei, kas viņu atgrieza atpakaļ realitātē un viņa pielēca no gultas. Viņa nopētīja telpu un savas rokas pirms ieraudzīja uz gultas līdzīgu apģērbu kāds bija sievietei, kura tiesāja Selīnas māti. Viņa uzvilka atstāto apģērbu un uz tā parādijās sudraba ornamenti. Viņa izgāja no istabas un staigāja apkārt mēģinādama saprast, kur atrodas un kāpēc viņa ir tur, kur ir. Visi, kuriem Selīna pagāja garām klanijās meitenei un ejot cauri hallei, viņa ieraudzīja to pašu vīrieti, kuru redzēja tiesā. Vīrietis runāja ar citiem dieviem un viņa ātri aizskrēja prom. Selīna devās uz pili, kur pirmo reizi iepazina Amnonu. Viss bija pamests un tukšs. Selīnu pārņēma bēdas un nožēla.
Viņa izgāja dārzā, kur ieraudzīja zārku ar stikla vāku un ielūkojusies iekšā, ieraudzīja Amnonu. Tajā mirklī meitene sabruka, uzkrītot uz zārka un cenšoties noturēt asaras sevī.
Selīna:"Piedod... Es nokavēju... Piedod man... Tā visa ir mana vaina... Ja vien es būtu spējusi paspēt... Ja vien.. ja vien es būtu....paspējusi..."
Meitene raudāja nenoturēdama savas sāpes un tad, viņa sajuta aukstu asmeni pie sava pleca. Selīna pagriezās un ieraudzīja Evu, un Lulu, kura jau bija pusaudze.
Eva:"Kas tu esi un ko tev vajag no mūsu pavēlnieka?"
Selīna:"Eva... Lu..."
Lu:"Atbildi."
Meitene noslaucīja asaras no saviem vaigiem un piecēlās.
Selīna:"Mans vārds ir Arima, bet domāju, vārds Selīna Reja jums izteiks ko vairāk."
Eva:"Tu esi kaut kā saistīta ar mūsu pavēlnieci?"
Viņa centās neizrādīt savu pārsteigumu.
Selīna:"Es neesmu tikai saistīta ar viņu, es esmu viņa. Es šurp ierados, jo beidzot tiku ārā no paralēles kur biju iestrēgusi. Es cerēju, ka runas par Amnona nāvi ir nepatiesas, taču ieraudzījusi šo, es sapratu, ka tā bija patiesība. Nodod vectēvam sveicienus un pasaki, ja es vēl kādreiz spēšu nonākt šeit atkal, es viņu apciemošu."