Satikt tevi

33

Tajā brīdī iestājās klusums.

Selīna:" Vai tiešām mammas nāve tev neko nenozīmē?!"

Selīna nolieca galvu un pa viņas vaigiem tecēja asaras. Viņa paskatījās uz Zionu, kurš noliecis galvu skatījās uz zemi.

Selīna:"Un tu arī neesi labāks. Tu izpostīji manu dzīvi. Jūsu abu dēļ mans tēvs ir gatavs iznīcināt jebkuru, kuru tikai ieraudzīs lai mani atgūtu un nostādinātu savā pusē. Bet jūs, jūs mani padarījāt spēcīgāku un tad atdevāt."

Viņa noslaucīja asaras.

Skolotājs:"... piedod. Jā, tas tiesa. Es liku dēmonam tevi šurp atvest, bet tas bija tāpēc lai tevi nosargātu."

Selīna:"Pasargātu? Ha! Nesmīdini mani. Es savākšu komandu sev līdzi un vairs nekad šeit nerādīšos."

Selīna pagriezās un aizgāja un Ērglis viņai sekoja.

Ērglis:"Elij, kāds ir tavs īstais vārds?"

Viņa pastājās.

Selīna:"....Reja. Selīna Reja. Es esmu tava mazā māsa, Zion Rej."

Ērglis:"Bet kā tu-"

Selīna:"Es izdzīvoju tikai pateicoties tam, ka laikā tiku laukā. Kamēr tevi paņēma pie sevis vectēvs, es pārcēlos no vienas vietas uz otru, kamēr mani nenosūtīja uz Londonu. Es izdzīvoju tikai tāpēc, ka izlīdu pa virtuves logu, jo durvis sarbuka man uz kājām. Bet tagad ne par to. Nāc, es tevi iepazīstināšu ar savu komandu."

Viņa devās uz mītni, kur jau atkal bija dzirdama trauku šķindoņa. Selīna atvēra durvis un virsū viņas brālim lidoja tasīte. Viņš to noķēra un meta atpakaļ un to nosita Eva. Viņa paskatījās uz garo vīrieti un uzreiz nikni uzšņāca virsū.

Eva:"Ja esi nākošais komandieris, ko atsūtīja pavēlnieks tad vari iet atpakaļ un pateikt, ka mums ir komandieris, no kura nešķirsimies."

Selīna:"A tu, kā vienmēr, es skaļa, Eva."

Viņa piegāja priekšā savam brālim un visi iepleta mutes. Selīna pasmaidīja un visi nopētīja meiteni no visām pusēm. Tikai pēc tam viņi visi apskāva Selīnu.

Eva:"Kur tu biji? Un kas ir šis cilvēks tev blakus?"

Selīna:"Šis ir mans brālis, Zions."

Eva:"Bet viņš taču ir cilvēks un tu dēmons."

Selīna:"Tas ir garš stāsts. Vai zini, kur ir Teo un Adhira?"

Viņi saskatījās un tad paskatījās uz Selīnu.

Eva:"Nu...."