Satikt tevi

59

Amnons:"Sel?"
Viņa paskatījās uz Amnonu un tad atkal uz pusi, kur redzēja kādu ejam. Pazīstamā smarža pagaisa un viņa turpināja iet uz priekšu.
Selīna:"Neko. Izlikās."
Kad viņa atgriezās pilī satikt pavēlniekus, viņi likās ar kaut ko aizņemti līdz viens no viņiem pagriezās pret Selīnu.
?:"Tu esi šeit."
Zions uzreiz pagriezās un Selīna atkal sajuta to pašu smaržu.
Zions:"Pieņemu, tu viņu neatradi."
Selīna:"Viņš bija šeit, vai ne? Viņš sajuta mūsu klātbūtni un aizbēga."
Zions:"Viņš neaizbēga, drīzāk kaut ko atnesa."
Vīrietis izvilka no kabatas kaut ko baltā audeklā ievīstītu un pasniedza to Selīnai. Viņa uzreiz saprata, ka pazīstamās smaržas avots bija audekls. Viņa to attina un ieraudzīja dunci. Amnons uzreiz noraustījās to ieraugot.
Selīna:"Vai tad tas nav duncis, ar kuru mani nogalināja?"
Pēkšņi, Selīna saķēra galvu aiz sāpēm un duncis nokrita uz zemes. Viņa dzirdēja izgaistošas balsis un pēc mirkļa, viņa ieraudzīja sevi. Selīna redzēja divas savas versijas, Dievieti un dēmonu.
Dēmons:"Tu esi nomaldījusies."
Dieviete:"Neesi ļauna."
Selīna:"Kas jūs esat?"
Abas paskatījās uz meiteni un pasmaidīja.
Dieviete:"Esam šeit lai dotu tev atbildes."
Viņa sasita plaukstas un tumšā telpa pārvērtās par ziedu dārzu, kur stāvēja galdiņš ar 3 krēsliem.
Dieviete:"Sēdies, šī būs ilga saruna."
Viņas apsēdās viena otrai pretī un Selīna uzzināja daudz ko jaunu. Kaut arī viņa neieguva atbildes uz visu, taču dažas no šīm atbildēm likās, ka tikai veidoja vēl vairāk jautājumu. Dieviete piedāvāja nedaudz palikt un trenēties un Selīna tam piekrita. Viņa iemācījās kontrolēt savas spējas un kļuva nedaudz spēcīgāka. Kaut arī Selīna nezināja nezināja, cik ilgs laiks bija pagājis, viņai pietrūka Amnona un pārējo.
Kad bija laiks atvadīties, dieviete un dēmons deva meitenei atvadu dāvanu.
Dieviete:"Varbūt es nevaru tevi pavadīt šī ceļa garumā, bet mēs vēl tiksimies. Es tev dāvāju savas atmiņas."
Dēmons:"Es tev dāvāju savu noslēpumu."
To izsakot, viņa pagrūda Selīnu.