Satikt tevi

35

Kamēr Selīna klusi lavījās pāri robežai, pārējie jau bija sākuši pildīt savu uzdevumu. Tikmēr viņa gaidīja pārējos, jo viņiem bija jānovērš sargu uzmanība. Pēc mēneša meitene nonāca pilī un pārējie izklīda lai ievāktu informāciju. Bija tumša, mākoņaina nakts, kad Selīna ieradās un uzlēkdama uz imperatora istabas balkona, lūkojos pa atvērtajām durvīm iekšā. Pie gultas bija alkohola pudeles, bet visa istaba bija pilna ar māla, porcelāna un stikla lauskām, kuras gulēja uz grīdas. Meitene iegāju iekšā un sajuta stipru spirta smaku un uzreiz aizspieda savu degunu. Amnons gulēja uz dīvāna uzlicis roku uz sejas, turēdams pudeli, kura stāvēja uz grīdas. Kad Selīna taisījās pieskarties Amnona rokai, viņa sadzirdēju soļus un atkāpās. Soļi pamazām attālinājās un viņa paskatījos uz vīrieti.

Ārā sāka līt un Amnons noņēma roku, paskatīdamies uz meiteni. Ieraudzījis Selīnu, viņš uzreiz apsēdās un samiedza acis. Viņš meta viņai virsū pirmo ko redzēja, nikni lūkodamies. Pagāja mirklis un meitene nolika pudeli uz zemes, bet vīrietim rokās jau bija nākošā pudele rokās.

Amnons:"Pazūdi! Negribu tevi redzēt!"

Viņš saķēra galvu un pudele nokrita uz paklāja.

Amnons:"Kāpēc tu atkal parādies manā priekšā, tu neesi īsta! Kāpēc tu turpini mani sāpināt, parādoties un pēc tam aizejot?! Es to nevēlos!"

Viņš nokrita uz ceļiem un Selīna piegāja pie viņa tuvāk, sadzirdot šņukstus. Vīrietis piecēlās un uzreiz meiteni apskāva, un alkohola smaka savilka viņai degunu.

Amnons:"Ja tu esi tikai mirāža... es negribu lai tu pazūdi."

Viņa viņu apskāva pretī un vīrietis Selīnu ievilka gultā.

Selīna:"Pagaidi,-"

Vīrietis noskūpstīja Selīnu un viņa nosarkusi skatījās uz Amnona seju, mēģinādama tikt laukā no viņa tvēriena. Imperators kā satrakojies zvērs bija uzmeties virsū Selīnai un nelaida viņu vaļā līdz pat pašam rītam.