Satikt tevi

40

Pagāja vairākas dienas līdz Selīna beidzot izlīda no istabas un izgāja apskatīt māju. Viņa pamanīja, ka māja bija milzīga, tai skaitā arī dārzs aiz mājas. Timora mājās nebija, jo viņš bija aizbraucis prom, kamēr Selīna ieraudzīja lielas metāla durvis, kuras viņa nevarēja atvērt. Meitene mēģināja ar visu ķermeni atgrūst vaļā durvis, bet viņai tas neizdevās. Katru dienu viņa mēģināja atkal un atkal, līdz durvis tomēr uz mirkli pavērās un meitene ieraudzīja tik daudz artefaktus uz relikvijas, cik savā dzīvē nebija redzējusi. Tas lika viņai apjaust, cik ļoti tālu viņa bija no tēva un viņa mīlestības. Meitene pielika roku pie durvīm un sāka nožēlot savas dzīves izvēles.
Pagāja aptuveni 20 minūtes un Selīna izdomāja doties uz galveno štābu Orlando. Viņa sāka skriet pa ceļa malu.

Pēc vairākām stundām, Orlando, dienas vidus.

Štābā bija pamatīgs skandāls pie durvīm. Sargi atteicās ielaist mazu meiteni, kura mēģināja tikt iekšā. Pēc neilga laika Selīna ieskrēja ēkā un sargi metās viņai pakaļ. Viņa atcirta vaļā Timora kabineta durvis, kur viņš sēdēja pie galda un sadzirdējis troksni, viņš pacēla galvu.
Selīna:"Tēt!"
Sargi ieskrēja meitenei nopakaļ kabinetā un grasījās viņu vilkt prom, bet Timors pacēla savu roku un sargi atkāpās.
Sargs:"Atvainojiet, meitene izspruka no mūsu rokām, mēs-"
Timors:"Viss kārtībā. Selīna, kā tu te nonāci?"
Selīna:"Man Luka palīdzēja (patiesībā nē). Man ir lūgums."
Meitene aizselsusies iztaisnojās un piegāja pie galda.
Selīna:"Dod man komandu, kuru spēšu vadīt."
Timors:"Kā tu taisies vadīt, tev ir tikai 12?"
Selīna:"Vienkārši izdari to."
Vīrietis nopūtās un paskatījās uz Selīnu.
Timors:"Lai tā būtu. Es tev atbraukšu pakaļ, kad viss būs gatavs."
Meitene ar smaidu aizgāja un viens no pakļautajiem aizveda meiteni atpakaļ. Viņa bija tik priecīga, ka gribēja sākt lēkāt apkārt. Kad mašīna piebrauca pie mājas, viņa uzreiz izkāpa un iegāja iekšā. Viņa devās uz bibliotēku pameklēt kaut ko interesantu. Bet kas to būtu domājis, ka viņa atradīs kaut ko tiešām ļoti vērtīgu?