Satikt tevi

73

Selīna.

Bija pagājis gandrīz mēnesis, kopš Selīna iekrita dziļā komā. Kad viņa atvēra acis, viņa ieraudzīja pazīstamus griestus. Taču tie likās pārāk pazīstami. Viņa pielēca kājās un noskrēja lejā, kur dzirdēja kaut kādas skaņas. Selīna izskrēja no māja un ieraudzīja mācību laukumu, kur Zions vienmēr trenējās. Un tur viņš bija, nometis kreklu uz zemes, trenējamies ar koka zobenu. No sākuma viņš nepamanīja Selīnu stāvam durvju ailē ar asarām acīs, nespēdama noticēt tam, ko redz.
Tokans:"Zion."
Jaunekli uzrunāja dobja balss un jauneklis palūkojās uz vīrieti, kurš lēnām tuvojās laukumam no ielas puses. Viņi atradās štābā, gandrīz vai pašā Orlando sirdī.
Zions:"Man likās, tu devies runāt ar Trunu."
Tokans:"Un man likās, tu devies apraudzīt māsu."
Zions:"Es biju šorīt. Vēl joprojām nav nekādas atbildes."
Tokans:"Šodien ir tiesa. Iespējams, Tiesnese zaudēs savas spējas pavisam."
Selīna:"Kāda tiesa?"
Sadzirdot Selīnas balsi, abi vīrieši satrūkās, uz mirkli sastingstot. Viņi ieraudzīja meiteni, kura slīka asarās un izbrīnīta lūkojās uz savu brāli un tēvu. Zions metās meiteni apskaut, kamēr Tokans vēl stāvēja kā zemē iemiets un lūkojās uz meiteni, kurā redzēja viņas māti.
Tokans:"Šī būs ilga saruna tāpēc, kā būtu, ja mēs aprunātos pie tases tējas?"
Meitene pamāja ar galvu un viņu ieveda atpakaļ mājā.
Tokans:"Domāju, kādu daļu tu jau pati saprati, tāpēc sākšu stāstīt no brīža, kad tu pazudi kopā ar to slepkavu."
Viņš pasniedza siltu tēju porcelāna servīzē un apsēdās pretī Selīnai.
Tokans:"Mēs devāmies tevi meklēt, taču pagāja kāds laiks līdz mēs atradām tevi dienā, kad eņģeļi tevi savāca. Ap to pašu laiku, laika līnijā, kuru tu pameti pēc savas nāves, Amnons atdeva savu dvēseli dievu slepkavam un kad Tiesnese, tava māte, taisījās tevi sodīt un izraidīt uz visiem laikiem, kāds tevi izglāba. Pašlaik notiek tiesa par to, ko darīs ar tavu māti, jo viņa gadsimtiem ļaunprātīgi izmantoja savu varu un spējas."
Selīna:"Man... man tur ir jābūt."