Satikt tevi

4

Elija iekāpa mašīnā un Adhira viņai blakus.

Adhira:"Pirms tam tu teici, ka viņš to dara gadsimtiem."

Elija:"Viņš ir nemirstīgs. Pirms četriem gadiem, kad Greitfolsā nodega veselas sešas paaudzes veca māja ar tās saimniekiem, Timors zvērēja, ka atradīs tos, kuriem ir lemts glābt šo pasauli no tumsas spēkiem."

Adhira:"Greitfolsa.... šķiet, esmu dzirdējis par to notikumu. Vecāki ar mazu bērnu gāja bojā, jo nodega viņu ģimenes māja. Bet šķiet, viņu vecākā meita izdzīvoja. Kā viņu sauca..... a, Selīna Reja, pareizi. Viņa bija spēcīga, taču kāda iemesla pēc aizgāja no apvienības un neviens viņu nav redzējis."

Elija palūkojās pa logu brīdī, kad mašīna iebrauca mežā. Mašīna nogriezās un turpināja braukt dziļāk mežā pa zemes ceļu. Kad mašīna apstājās, Elija izkāpa un atvēra vārtus. Viņi bija kapos. meitene nolika mazu ziedu pie kādas kapa vietas un aizlūdza par mirušajiem. Uz kapakmeņiem nebija ne vārdu, pat ne fotogrāfijas. Meitene noslaucīja kapakmeņus un devās prom Adhiras pavadībā, kurš ziņkārīgi lūkojās uz Eliju.

Adhira:"Kas viņi bija?"

Elija:"Mazāk zini, labāk guli."

Meitene iekāpa atkal mašīnā un trijotne turpināja braukt uz priekšu. Pēc neilga laika, mašīna piebrauca pie lielas mājas, kas izskatījās kā pamesta.

Elija:"Nu, un šī ir mūsu apmetne."

Adhira:"Atgādina pamestu."

Elija:"Tā arī ir. Māja nav lietota gadsimtu. To uzcēla nolūkam, lai pēdējie izdzīvojušie patvertos šeit."

Adhira:"Tad ko mēs šeit darām?"

Elija:"Neviens nezina, vai kas tāds vispār notiks, tāpēc ēku izmanto vispārējām vajadzībām."

Adhira:"Tu gan daudz ko zini pa šo vietu."

Elija:"Agrāk es šeit bieži apmetos."

Adhira:"Elij, kāpēc tu aizgāji?"

Elija:"Es tevi nepazīstu tik labi lai varētu tev ko tādu stāstīt. Es tev neuzticos. Tu vari tikpat labi būt dēmonu sūtnis, noslēpies starp mums lai vēlāk nodotu informāciju par mums dēmonu pavēlniekam."

Adhira:"Cik noslēpumaina."

Meitene neņēma galvā Adhiras teikto un devās tālāk, iekšā ēkā, kur viņiem bija sagatavotas istabas.