Satikt tevi

64

Debesīs parādījās melns caurums, no kura izkrita kaut kāda meitene. Viņa piecēlās un palūkojās apkārt, ieraudzīdama pazīstamu dārzu. Viņa skrēja pa pils gaiteņiem un atcirtusi vaļā kādas durvis, iegāja iekšā. Tur sēdēja Amnons un rakstīja kaut kādus dokumentus. Viņš ignorēja meiteni, kura aizselsusies tuvojās galdam.
Amnons:"Pils ir slēgta svešiniekiem, kas tu tāda esi?"
Viņš nepacēlis galvu jautāja.
???:"Tu esi vajadzīgs pasaulei."
Amnons:"Tā, kura spēja kaut ko izdarīt vairs nav šajā pasaulē. Viņa to pameta, kamēr citi no viņas novērsās."
???:"Un ko izdarīji tu?"
Amnons:"To, kas nepieciešams."
Viņš nolika spalvu un paskatījās uz meiteni, kura izskatījās tik līdzīga Selīnai, ka bija grūti saskatīt atšķirību.
Amnons:"Kas tu esi?"
???:"Esmu Elija, tas ir viss, kas tev pagaidām jāzina."
Amnons:"Ko tas nozīmē?"
Elija:"Man nav laika tev visu tagad paskaidrot. Vietā, kur viņa nonāca ir pagājuši simtiem gadu, kamēr šeit tikai daži mēneši."
Amnons:"Pagaidi, es nesaprotu. Kas tev liek vispār domāt, ka viņa ir dzīva?"
Elija:"Jo viņa mani šurp atsūtīja."
Negaidīti, atvērās kabineta durvis un iekšā ienāca izmircis, melns cilvēka siluets, kurš novilcis kapuci, paskatījās uz Amnonu.
Zions:"Amnon, vai tu mani atpazīsti?"
Amnons:"Tu esi Selīnas brālis. Bet ko tu te dari?"
Zions:"Elij, kāpēc tu neesi ar Selīnu?"
Elija:"Viņa mani šurp atsūtīja."
Zions:"Nemelo. Viņa nevarēja tevi šurp atsūtīt."
Jauneklis paskatījās uz Amnonu, kurš izskatījās galīgi nekopts, no viņa skaistās sejas bija palikušas tikai acis.
Zions:"Atgriezies pie māsas un sargā viņ-"
Elija:"Nē. Es nepaspēšu. Vai nu Amnons dodas man līdzi, vai arī viņa var neatmosties."
Zions:"Kaut kas notika?"
Elija:"Diemžēl es nevaru pateikt. Man nav laika skaidrot, Selīna pati visu izskaidros."
Zions:"Tad es došos tev līdzi."
Elija:"Dari kā gribi. Amnon, tu mums es vajadzīgs."
Viņa sniedza pretī roku pārsteigtajam vīrietim.