Satikt tevi

58

Amnons:"Dēmons?"
Viņš izbrīnīts paskatījās uz Selīnu, kura vienkārši pakratīja galvu.
Selīna:"Brālis stāstīja, ka dodoties uz templi, ar viņu kaut kas notika, kas arī apstiprinājās vēstulē, kuru viņš tur atstāja. Pieņemu, viņš paredzēja, ka kaut kas tāds varētu notikt kad meklēšu viņu."
Amnons:"Ir idejas, kur viņš varētu būt?"
Selīna:"Pavēlnieki, kuri viņu pazina neko nevarēja pateikt, neviens cauri vārtiem nav gājis."
Amnons:"Vai kāds ir parbaudījis vēl vienus vārtus?"
Selīna:"Ko? Ir vēl vieni vārti?"
Amnons:"Netālu no Tumšajiem mežiem ir kāda vieta, kur pat pavēlnieki nav spēruši savu kāju. Tur ir plaisa, kas savieno dēmonu pasauli ar dievu un cilvēku pasaulēm. Tā ir bīstama vieta un pilna ar lamatām."
Selīna:"Domā, viņš varētu tur būt?"
Amnons:"Ir vērts mēģināt."

Zions:"Tu gribi tur doties? Uz pašu bīstamāko vietu visā dēmonu pasaulē?"
Viņš nīgri paskatījās uz Amnonu un nopūtās.
Zions:"Tikai tad, ja viņš ies tev līdzi. Es nevaru tevi zaudēt ne par kādu cenu."
Selīna pasmaidīja un pēc dažām dienām devās kopā ar Amnonu uz plaisu, kur atradās portāls. Eva ar pārējiem palika pilsētā un novēroja apkārtni. Kad viņi pietuvojās plaisai, savienojums ar pārējiem pazuda.
Amnons:"Kur sāksim?"
Viņš atvēra karti un palūkojās uz Selīnu gaidīdams atbildi.
Selīna:"Sāksim ar mežu. Ja neko tur neatradīsim, turpināsim meklēt apkārt plaisai."
Selīna un Amnons sadalījās un sarunāja satikties meža vidū, kad ausīs saule. Selīna skrēja cauri mežam un līdz saulrietam neko tā arī neatradusi, devās uz noteikto vietu. Arī Amnons neko neatrada un abi izlēma doties tālāk kopā. Pēc neilga laika viņi ieraudzīja mazu taciņu, kas veda līdz mājai. Selīna un Amnons saskatījās un iegāja mājā neko tā arī neatrodot.
Selīna:"Un tas ir viss.."
Viņa nopūtās, ejot pa ielu cauri ciemam.
Amnons:"Varbūt pavēlnieki zina, kur viņš ir?"
Selīna:"Nē. Zions vai mamma zinātu, bet ne viņi."

Negaidīti, Selīna sajuta kādu pazīstamu smaržu un pagriezās. Selīnai bija sajūta, ka viņa kaut kur jau pazina šo smaržu, bet nespēja to atcerēties.