Satikt tevi

49

Selīna sekoja dēmoniem, bet Amnons palika ar savu māsu. Meitene apzinājās risku un devās uz pili, kuru viņu uzreiz saķēra sargi un aizveda uz zāli. Tur, lielā zelta tronī sēdēja Selīnas skolotājs.
Pavēlnieks:"Tev paveicies, ka nonāci šajā paralēlē, Selīn."
Sargi meiteni atlaida un viņa beidzot varēja piecelties.
Pavēlnieks:"Tavs tēvs, vectēvs un pat Amnons atceras to paralēli, kurā tu atradies."
Selīna:"Pagaidi, ko tas nozīmē? Mans tēvs atceras to, kas notika tur?"
Pavēlnieks:"Visi, kurus tu pazini visu atceras. Domāju, tev vajadzētu apciemot savu vienību. Viņi atteicās pieņemt savu iepriekšējo komandieri tevis dēļ."
Selīna:"Bet viņi taču paši teica, esmu sliktāka par viņu komandieri."
Pavēlnieks:"Domāju, tev no sākuma vajadzētu iepazīties ar šo personu."
Selīna paklausīja sava skolotāja padomam un devās uz vienību. Tur, kā vienmēr bija skaļš un Eva mētāja porcelāna tasītes. Kad Selīna atvēra durvis, viņai virsū veselas trīs tasītes un maza dakša, kuru viņa noķēra un iegāja iekšā. Bet šoreiz Eva meta tasītes virsū kādam citam. Selīna uz mirkli sastinga, nomesdama tasītes un lūkodamies uz sievieti, kura izskatījās gandrīz tāpat, kā Selīna. Visi paskatījās uz viņu un Selīna centās uzvesties cik vien mierīgi iespējams.
Eva:"Selīn! Redzi?! Viņa atgriezās!"
Selīna:"Ja to izdzirdētu Selīna no šīs laika līnijas, viņa jūs nosauktu par ķertiem."
Eva:"Bet tā taču esi tu, vai ne?"
Mazā Lu pieskrēja pie Selīnas un viņa pacēla mazo uz rokām un noglāstīja galvu.
Selīna:"Tas nav svarīgi. Kā redzu, tu esi sveika un vesela, māt?"
Mamma:"Es vienmēr esmu te bijusi."
Selīna:"Kā vienmēr, nedomā par citu jūtām. Pieminēšu, ka pēc tavas nāves izziņošanas viņš atnāca tikai pārbaudīt vai tu tiešām esi mirusi. Māsa un tēvs varbūt arī kaur kur slēpjas?"
Mamma:"Diemžēl nē. Pieņemu, tas notikums tev bija liels trieciens."
Selīna:"Ka tik ne tā. Es zaudēju sev pašu dārgāko."
Viņa apsēdās uz dīvāna un nolika Lulū blakus. Viņa ielēja tasītes tēju un paskatījās uz Evu.
Selīna:"Nu ko, laiks visu paskaidrot?"