Satikt tevi

62

Tokans:"Mana palīdzība? Un kāpēc lai es palīdzētu tev?"
Viņš novilka kapuci un Ziona acis iepletās, kā pogas. Jauneklis nometa krūzi un lūkojās uz Tokanu, kurš vienkārši tur stāvēja.
Brālis:"Tēt..? Sel, ko tas viss nozīmē?"
Selīna:"Tagad nav laika skaidrot. Vectēvs teica parūpēties par dēmonu, kurš mums pieteica karu. Tiksim cauri šim un tad varēsiet darīt ko gribat."
Viņa izvilka no savas kabatas pulksteni un piegāja pie cita loga.
Selīna:"Amnon, paliec šeit ar brāli, es došos uz savu māju."
Viņa izgāja laukā un devās uz savu agrāko mājokli, kur viss bija atstāts tāpat, kā tas bija. Sašķīdušais stikls vēl joprojām atradās turpat uz grīdas, kad Selīna iegāja istabā. Viņa sajuta, ka tuvojās lēkme. Viņa aizspieda degunu un pagāzusi roku zem gultas, atrada mazu, atvērtu mēģeni ar caurspīdīgu šķidrumu. Tad istabā ieslīdēja Tokans.
Tokans:"Kas te-"
Selīna:"Nenāc tuvāk. Aizspied degunu un stāvi kur esi."
Viņa iekšā iepilināja divas piles asiņu un aizverot mēģeni, sakratīja to. Šķīdums kļuva melns un viņa paskatījās uz Tokanu.
Selīna:"Kāds to noslēpa šeit. Tas izskaidro, kāpēc...."
Tajā mirklī, viņa kā lode aizskrēja atpakaļ un atcirtusi vaļā durvis, pārmeklēja istabu. Viņa izstiepa ārā roku un ar dusmu pilnām acīm paskatījās uz Amnonu.
Selīna:"Negribi paskaidrot?"
Viņš uzreiz novērsa skatienu paskatīdamies uz zemi.
Selīna:"Todien, kad tu mani savāci no pilsētas. Tu to pameti zem gultas lai mani novājinātu, pareizi? Kur tu to dabūji?"
Jauneklis klusēja un Selīna atcerējās, kā Amnons izvairījās no tā, lai viņa muguru kāds redzētu. Meitene pastiepa otru roku pie mēģenes un pagrieza mēģeni uz sāniem lai tā tikko uzpil uz sagrieztā pirksta. Amnona seja izmainījās un viņš to noslēpa, sākot smieties.
Amnons:"Ilgi gan tev gāja. Es domāju, tu mani uzreiz atklāsi, bet laikam es pārāk labi tēloju."
Kad svešinieks atklāja savu seju, Selīnas galvu sareiba. Viņa atcerējās kādu ļoti būtisku detaļu.