Satikt tevi

50

Eva apsēdās pretī Selīnai un nolieca galvu.
Eva:"Kad mēs nonācām otrā pusē, ieraudzījām tevi imperatora rokās mirstam un tajā mirklī Amnons satrakojās. Viņš nespēja pieņemt tavu nāvi un kad taisījāmies viņam pateikt, ka tu atmodīsies, no viņa muguras izlīda melni spārni. Tādi spārni ir tikai kritušajiem eņģeļiem, kuri izraidīti uz visiem laikiem no dievu pasaules. Tavs tēvs aizbēga un tad arī Amnons kaut kur pazuda ar tevi. Tad mēs noskaidrojām, ka viņš bija noslēpies savā pilī un tevi nolicis uz akmens plāksnes vienā no torņiem. Pagāja vairāki gadi, bet tu tā arī neatmodies, it kā kaut kas tev liedza atgriezties. Ap to pašu laiku pilī parādījās kāds svešinieks, kurš ielauzās tornī un kaut ko izdarīja. Tā arī mēs sākām ceļot no vienas paralēles uz citu lai tevi sameklētu."
Selīna:"Vai ir kāda nojausma kas viņš tāds varēja būt?"
Eva:"Viņam bija tāda pati seja, kā tavam tēvam, taču kreisā sejas daļā bija vairākas dziļas rētas."
Selīna:"Rētas? Tu gribi teikt, ka ir vēl kāds, kurš staigā kaut kur ārā ar mana tēva seju?"
Tajā mirklī Selīna aizdomājās. Viņa saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Jau pirms tam Selīnai likās, ka tēva uzvedība bija dīvaina. Un bija tikai divi pusdēmoni, kuri varēja atbildēt uz šo jautājumu.
Selīna atgriezās pilī un devās uz skolotāja kabinetu.
Skolotājs:"Kas tevi atvedis atpakaļ?"
Selīna:"Tajā paralēlē, kas impērijas pilī?"
Skolotājs:"To es tev nevaru pateikt."
Selīna:"Kāpēc?"
Skolotājs:"Esmu devis zvērestu to neizpaust."
Selīna:"Nu beidz, tu esi dēmons! Viņi vienmēr spēlē pēc saviem noteikumiem."
Skolotājs:"Ne tad, ja esi devis zvērestu augstākai būtnei par sevi. Vēl jo vairāk, ir vēl kāds, kam vari uzdot šo jautājumu, vai tad ne?"
Selīna izskrēja ārā un devās uz portālu, kamēr viņai sekoja Eva un pārējie. Kad viņa nonāca pazemes pilsētā, viņu apturēja sargi.
???:"Ieeja pašlaik ir liegta svešiniekiem bez pārbaudes."