Satikt tevi

41

Selīna sēdēja dārzā pie galda lasīja grāmatu. Dārzs izskatījās labi kopts un daudzveidīgs. Meitene lasīja grāmatu ar sarkaniem vākiem, kurai nebija nosaukuma.
Timors:"Sel, vienība ir gatava."
Selīna piecēlās un sekoja garajam vīrietim neizlaizdama grāmatu no rokām. Viņa iesēdās mašīnā un pēc divām stundām viņi nonāca pilsētas nomalē, kur bija neliela divstāvīga māja ar spicu jumtu un slēgtu sētu apkārt. Timors atvēra mājas durvis un Selīna uzreiz iegāja. Viņi iegāja tukšā kabinetā, kur tikko bija ievestas jaunas mēbeles un viss bija tīrs.
Timors:"Šis kabinets tagad ir tavs. Augšējā galda atvilktne ir noburta, tur tu saņemsi uzdevumus. Šai komandai iepriekšējais komandieris pameta šo pasauli pirms kāda laika, tāpēc esi uzmanīga ar viņiem."
Selīna:"Sapratu."
Meitene apsēdās mīkstajā ādas krēslā un turpināja lasīt grāmatu, kamēr Timors izgāja ārā uz aizbrauca. Pēc kāda laika no misijas atgriezās četri jauni cilvēki un iegājuši kabinetā, apstājās.

???:"Kas tu tāda?"

Selīna aizvēra grāmatu un piegāja pie jaunekļiem, kuri neizpratnē lūkojās uz meiteni. Viņi bija augumā ļoti gari.
Selīna:"Mani sauc Elija, esmu jūsu jaunā komandiere."
??:"Atkal mums atveda kaut kādu bagātu bērnu, kurš uzskata, ka var mūs komandēt."
Viens no jauniešiem pieliecās pie Selīnas.
?:"Paklau, tu esi pārāk vāja, ej spēlēties smilšu kastē, bērniem te nav vietas."
Visi sāka smieties par šo jaunekļa komentāru, kamēr Selīna nopētīja vienu jokdari pēc otra. Viņa pamanīja starp viņiem kādu, kurš noliecis galvu skatījās zemē. Selīna pabīdīja vienu no jaunekļiem un piegāja pie tā, kurš visu laiku tikai skatījās uz zemi.
Selīna:"Adhira?"
Jauneklis pārsteigts pacēla galvu.
Adhira:"Tu zini manu vārdu?"
Selīna:"Kā es varu nezināt? Tavs tēvs daudz par tevi stāstīja."
Selīna pasmaidīja un piegāja pie galda, kurš vēl joprojām oda pēc lakas un koka.
Selīna:"Rīt no rīta visi esiet laukumā. Es pārbaudīšu jūsu spējas."
Pagāja vairākas nedēļas un Selīna pierada pie ikdienišķās uzdevumu pildīšanas. Viņa pierada pie tā tik ļoti, ka pat aizmirsa par savu uzdevumu. Taču kad bija pagājis gads, Selīnu un viņas vienību nosūtīja uz Greitfolsu.