Satikt tevi

23

Vita:"Viņa gaišie mati esot pierādījums piederībai vienam no mirušajiem dēmonu karaļiem, kuri vēlāk izgaisa."

Selīna tolaik bija izmainījusi savu matu krāsu uz vairāk neuzkrītošu, jo viņas baltie mati pārāk izcēlās.

Vita:"Viņa baltie mati atspīdēja mēnesgaismā un sarkanās acis it kā mirdzēja raisot naidniekos bailes."

Selīna:"Izklausās pēc šausmu stāsta."

Vita:"Brālis vēlas viņu pārmānīt pie sevis, jo šis dēmons ir labs stratēģis un ir vadījis misiju uz cilvēku pasauli, kura bijusi veiksmīga. Tiesa gan, brālim nekad neveicas ar sabiedrotajiem. Tie bieži viņu nodod."

Selīna:"Un ja nu es esmu viena no viņiem?"

Vita:"Tu šurp neieradies ar ļauniem nodomiem. Un tev nav nekāda pamata nodarīt pāri brālim. Man ir laiks doties. Es ceru, ka mēs vēl tiksimies, princese Selīna."

Selīna piecēlās un paklanījās meitenei, kura aizgāja. Pēc princese pavēles Selīnai sagatavoja istabu, jo to neviens neizdarīja pirms viņa ieradās. Pagāja vairākas dienas, mēneši, taču no imperatora nebija nekādas ziņas. Tad viņa atkal satikās ar mazo meiteni.

Selīna:"Par ko domājam?"

Vita:"Brālis. Ir pagājuši gandrīz pieci mēneši, taču viņa vēl joprojām nav. Ja nu viņš vispār neatgriezīsies?"

Selīna:"Esmu pārliecināta, ka viņš drīz atsūtīs kādu vēsti. Ja vēlies, varu nedaudz piepalīdzēt."

Vita:"Kā?"

Selīna:"Eva."

Pēc mirkļa uzradās Eva un paklanījās.

Selīna:"Vai noskaidroji, ko prasīju?"

Eva:"Pirms divām dienām bija manāmas pēdas netālu Zeras robežas. Kā pavēlēsiet rīkoties?"

Selīna:"Vai kādu noķēra?"

Eva:"Nevienu."

Selīna:"Noskaidrojāt, kas ir šis dēmons?"

Eva:"Nevienā no datu bāzēm tāda dēmona nav. Tāda maģija ir ļoti reta un ierakstu par tādu ir zuduši."

Selīna:"Šķiet, es zinu, ko viņš meklē. Piedod, bet man nāksies doties, Vita. Uz tikšanos, princese."

Selīna izgaisa kopā ar Evu un Selīna uzvilka masku, kad viņi pietuvojās sargiem, kuri cīnījās ar monstriem. Eva metās cīnīties un vienā mirklī viss bija beidzies. Tad Evai pievērsa uzmanību vīrietis ar tumši zilām acīm un melniem matiem. Viņš atšķīrās no pārējiem sargiem un ar biedējošu skatienu, viņš piegāja pie Evas.

???:"Kas jūs esat?"

Eva:"Mēs dzirdējām, jūs kaut ko meklējat."

???:"Un ko jums vajag?"

Eva:"Manai pavēlniecei ir nojausma, kur viņu meklēt."