Satikt tevi

17

Selīna palūkojās uz meiteni, it kā viņa būtu atklājusi kaut kādu noslēpumu.

???:"Ko? Par to zina visi."

Selīna:"Skaidrs. Tad tā tas notiek."

Katrs atgriezās savās istabās un pēc tam atgriezās čatot pie tases ar tēju. Taču to patraucēja kāds viesis. Kad viņš ienāca, visi izņemot Selīnu paklanījās.

Skolotājs:"Sveika, mana dārgā māsas meita. Kā redzu, esi iejutusies."

Selīna:"Nesauc mani tā tikai tapēc, ka saglabāji ģimenes uzvārdu."

Skolotājs:"Kā redzu, esi noskaidrojusi, kā izmantot savu spēku savā labā. Pieņem mazu dāvanu no manis. Es varbūt nevaru izmainīt tavu būtību, bet varu izdarīt kaut ko citu tā vietā."

Viņš pieskārās Selīnas plecam un pasmaidīdams, devās prom.

Skolotājs:"A, pareizi. Nodod savam brālim ziņu, ka ar tevi viss ir kārtībā."

Selīna:"Man viņš jau sen ir miris."

Skolotājs:"Padomā divreiz pirms mētāties ar tādām runām. Tavs tēvs tavu pazušanu neatstās novārtā."

Viņš aizgāja un visi paskatījās uz Selīnu, kura ar tukšu skatienu aizgāja. Viņa sēdēja kabinetā, kad pie viņas atnāca sarkanmatainā meitene.

???:"Tātad tu esi mūsu pazudusī princese?"

Selīna:"Nāksies tevi apbēdināt, taču tā nav."

???:"Pavēlnieks vēl nekad nav nācis ārā no pils. Ja neesi viņa, tad kas?"

Selīna:"Tev tas nav jāzina."

???:"Šajā komandā visi zina par viens otru it visu, tāpēc ja gribi šeit palikt, nāksies atklāt patiesību."

Selīna:"Ja kaut kad pienāks diena, kad jūs uzzināsiet, kas esmu, es pārliecināšos lai vairs šeit neuzrastos."

???:"Hm. Lai tā būtu."

Meitene aizgāja un Selīna paņēma dokumentus par katru no komandas biedriem. Sarkanmataino meiteni sauca Eva, mazo meiteni viņai blakus sauca Lu, savukārt jaunekli ar beisbola nūju sauca Rasmels, bet jaunekli ar brillēm sauca Denors. Selīna izskatīja visu lietas un ko viņi ir izdarījuši. Selīna noskaidroja, ka komandai jau sen nav bijušas nekādas misijas, jo viņi vienmēr plēsās savā starpā kopš iepriekšējā komandiera aiziešanas. Pēc dažām dienām Selīna saņēma ziņu par to, ka viņiem ir iedota misija.

Selīna:"Mums ir iedota misija. Rīt no rīta dosimies ceļā."

Visi ignorēja Selīnas vārdus. Tad uz meiteni paskatījās Eva. Viņa neuzticējās Selīnai, taču tad viņa piecēlās un aizgāja.