Satikt tevi

37

Selīna bez jebkādas sagatavošanās bija gatava skriet uz portālu, bet Amnons viņu apturēja.

Amnons:"Sel, tu neko nevari izdarīt."

Selīna:".... viņš nomira manis dēļ. Skolotājs nomira manis dēļ un es neko nevarēju izdarīt."

Amnons:"Un ko tu vari tagad izdarīt? Atriebties? Tas neko nedos."

Tad meitene pagriezās pret pret vīrieti un ieskatījās viņa acīs. Amnons ar pārliecību skatījās uz Selīnu un cieši turēja viņas roku.

Selīna:"Tu... tu esi cilvēks."

Vīrietis pārsteigts paskatījās uz Selīnu un atkāpās. Viņš nolieca galvu un aizgriezās, sažņaudzis roku kulakā.

Amnons:"Jā, es esmu cilvēks, un kas? Pirmo reizi ieraudzīji cilvēku dēmonu pasaulē?"

Viņš aizgriezās pavisam un kad viņš grasījās aiziet, Selīna viņu apskāva.

Selīna:"Es nezinu, ko tu esi pārdzīvojis un es nevaru tevi saprast, jo nezinu tavu stāstu. Taču es redzu, kurp ved mans ceļš. Es nevēlos atriebties, mans mērķis ir dzīvot mierā. Bet kamēr mans tēvs mani vajā, man nekur nebūs miera. Nāc ar mani, uz cilvēku pasauli."

Viņš bez jebkādas domāšanas piekrita un Selīna atsauca pārējos. Viņi visi kopā devās uz portālu un izejot tam cauri, Selīna uzvilka masku un ieraudzīja savu tēvu. Eva un Amnons izgāja priekšā Selīnai.

Eva:"Sveicinu Levinsa kungu, esmu Eva, viņa augstības Selīnas asistente."

Timors:"Kur viņa ir?"

Viņš bargā balsī ierunājās. Vīrieša balss līdzinājās sveces liesmai, kura tūlīt nodzisīs.

Amnons:"Viņas šeit nav."

Timors nolieca galvu un viņa tukšais skatiens urbās zemē. Selīna neizturēja un noņēma masku. Virsū uzpūta vējš un viņa izgāja priekšā. Vīrietis nepacēla skatienu līdz viens no viņa palīgiem uzsita viņam pa plecu un viņš paskatījās uz Selīnu. Meitene pagrieza galvu uz sānu.

Selīna:"Atstājiet mūs vienus."

Visi aizgāja izņemot Amnonu, kuru viņa prasīja palikt. Selīna pagriezās pret savu tēvu un novērsa skatienu.

Selīna:"Es zinu, ka daudz ko izdarīju un arī to, ko nevajadzēja. Tu mani meklēji. Pa to laiku es atradu brāli."