Satikt tevi

20

Kad Selīna pamodās, viņa dzirdēja balsis no halles. Viņa uzmeta uz pleciem jaku un turēdamās pie sienas, viņa aizgāja līdz hallei, kur viņa dusmās iebļāvās pilnā rīklē.

Selīna:"Bez kaut mazākā trokšņa nav iespējams pat pagulēt, es esmu ievainota un cenšos atpūsties, bet jūs man te trokšņosiet?! Es jums parādīšu, kā trokšņot kad jūs piebeigšu!"

Viņas rokās parādījās uguns bumbas un visi pārsteigti lūkojās uz Selīnu, kuru viņi ieraudzīja pirmo reizi izmantojam maģiju. Tad Selīna pati ieraudzīja uguni savās rokās un viņa nobijās. Eva sāka smieties un piegāja pie viņas.

Eva:"Esi atgriezusi savas emocijas?"

Selīna:"Par ko tu runā?"

Eva:"Pirms tam tu vienmēr staigāji apkārt klusa, nevienu netraucēdama."

Tobrīd meitene saprata, ka Evai bija taisnība. Likās, Selīna bija atgriezusi kaut ko, ko zaudēja pirms vairākiem gadiem. Viņa paskatījās uz sevi loga atspulgā un ieraudzīja divus taisnus ragus sev pierē. Tad Selīna atcerējās, kas notika un viņa sažņaudza rokā kreklu pie krūtīm. Viņa nopūtās un nokāpusi lejā, paskatījās uz Evu.

Selīna:"Un ko viņi šeit dara?"

Eva:"Zions nezināja kur viņus likt, tāpēc atsūtīja pie mums. Liams arī atbalstīja, ka viņiem labāk bija palikt šeit."

Selīna:"Un ko cilvēki darīs dēmonu pasaulē?"

Adhira:"Tu taču arī esi cilvēks. Kāpēc tu prasīji savam brālim inscenēt tavu nāvi?"

Selīna:"Lai izgaistu no tēva redzesloka."

Teo:"Vai tiešām nebija labāka veida kā to izdarīt?"

Selīna:"Jūs taču pazīstat viņu. Viņš mani nosūtīja uz Londonu lai atgūstos, taču pirms tas viss notika, mani brīdināja, ka mana ģimene mirs nezināmu iemeslu dēļ. Vienīgais veids neatkārtot manu vecāku kļūdu bija izgaist pavisam."

Eva:"Tavi vecāki ir miruši?"

Selīna:"Mans vārds ir Selīna Reja. Es esmu daļēji mantojusi dēmonu karaļa asinis, jo mans tēvs nav dēmons. Manu reto asiņu dēļ daudzi mēģināja mani nolaupīt lai iegūtu kaut pilienu manu asiņu. Pašreizējais dēmonu pavēlnieks, manas mātes brālis, bija mans skolotājs un kad nomira mani vecāki, viņš nozuda kopā ar manu brāli. Mani paņēma pie sevis mans īstais tēvs, kurš vēlāk mani nosūtīja prom. Pēc vairākiem gadiem mani piespieda atgriezties, bet man nepietika zināšanu. Pēc trīs gadu cīņas pašai pret sevi, es atgriezos un satiku savu vecāko brāli otro reizi, kurš jau bija kļuvis par dēmonu. Tā es nonācu dēmonu pasaulē."

Visi klusēja noliekuši galvas. Selīna piegāja pie Adhiras, kurš uzreiz paskatījās uz viņu sabijies.

Selīna:"Mana māte man bieži stāstīja par klanu, kas viņu aizsargāja, kad viņa bija cilvēku pasaulē. Viņi cīnījās manas ģimenes labā līdz sabrukšanai. Šis, visticamāk, piederēja tavai ģimenei."

Viņa izvilka no kabatas nozīmīti, kuru viņa atrada kad bija maza. Kad Adhira to ieraudzīja, viņš pārsteigts paskatījās uz Selīnu, kura tikai pasmaidīja un devās prom uz istabu.