Aizmirstais talants

Ievads.

Atskanēja skaļa motora rūkoņa un drīz jau sacensības varēja sākties.... Pirmais aplis..... Otrais aplis....Braens Stouns ar vien ir vadībā. Pavisam negaidīti atskan skaļš sprādziens un visi pievērš skatienu mašīnai, kas pavisam pēkšņi ir aizsvilusies un nu deg lielās liesmās. Ieraugot dzeltenu, ar uzlīmēm aplīmēto 99 gada M3, mana sirds apstājās un es sabruku... Viss sabruka, jo tajā mašīnā bija mans tetis-Braens Stouns.

Pielekusi sēdus, jau atkal biju viss caur slapja ar sviedriem un acīs parādījās asaras, tas bija pirms gada, taču šis sapnis mani neatsāj, tas spītīgi paliek manā atmiņā, sāpinot mani.

Atskanēja skaļš modinātāja signāls liekot man pamosties ir 06.00 un man jātaisās uz skolu. Saparsdams ka jau atkal būs grūta diena es pasmaidīju, un centos smaidu noturēt pēc iespējas ilgāk, jo zinu ka man tas būs jānēsā visu dienu. Skolā neviens, būtībā pilnīgi neviens, protams izņemot manus radus, nezin ka esmu Braena Stouna meita, par to liecina vien tēta mustangs mājas garāžā. Es mēdzu pakluso aizlavītoes līdz garāžai lai vienkārši aplūkotu šo mašīnu. Es tā gribēju ar to izbraukt, bet man bija strikti aizliekts vispār braukt ar mašīnu. Mamma no tās dienas ļoti mainījās un es viņu pat sapratu.

Es biju jau saģērbusies un gāju uz pirmo stāvu lai ieturētu brokastis. mamma vāji pasmaidīja uz manu pusi un pasniedza man brokastis, kad apsēdos pie galda.

"Labrīt, mammu es te tā iedomājos" ierunājos bet mamma mani pātrauca.

"Mēs tak jau norunājām, ar tēta mašīnu vairs nebraukt. " Viņa saprata par ko taisās runāt un jau stingrā balsī teica.

"Lūdzu, mammu! " Es nepadevos, jo tik ļoti vēlējos ar to braukt. Jau gadu nebiju braukusi pie stūres un tik ļoti to vēlējos.

"Labi, bet uzmanīgi. "Viņa piecēlās no krēsla atstājot mani bez vārdiem. Vai tiešām es nepārklausijos? Viņa man atļāva.

Viņa pienāca pie manis un ielika manā rokā atslēgas. Es uzreiz pielecu un cieši apskāvu mammu, uzskrējusi pēc somas un telefona, pataisno devos uz garāžu.

Ieejot garāžā ieraudziju tēta zilo mustangu, manā sejā uzreiz parādijās īsts smaids. Iekāpusi mašīnā, iedarbināju to, par brīnumu tā darbojās labi, jo vesalu gadu tā šeit ir vienkārši stāvējusi. Izdzirdot motora murrāšanu, aizvēru uz brīdi acis un izbaidiju to.

Izbraukusi no garāžas es uzreiz nogriezos pa labi lai brauktu uz skolu.

Iebraucot skolas stāvietā redzēju daudzas acis pieverstas mašīnai, izslēdzu motoru un izkāpu no mašīnās un pēc tam paņēmu somu, aizslēdzu mašīnu un devos uz skolu, visi vēl joprojām skatījās uz mani. Es nenosodu viņus, jo labi apzinos ka skolā neesmu tā populārā, drīzāk jau meitene, ko laikam sauc Medisona un viņas vecāki ir šķīrušies un īpaši bagāta viņa nav. Njaaa... Gadās dzirdēt tādas frāzes no citiem un ja šī meitene, kurai nav īpaši daudz naudas ierodas ar zilu mustangu, tas jau bija baumu vērts.....

Sveiki, ceru ka jums šis stāsts iepatiksies. Kā jau jūs saprotas šis nav parasts stāsts par meitenes dzīvi un par mīlestību.