Aizmirstais talants

19.nodaļa.

Es gāju uz skolas zāli, kur ir jānotiek, kaut kādai skolēnu sanāksmei. Takā es nezinu, kur atrodas zāle, tad sekoju cilvēku pūlim, kas ceram virzas uz zāles pusi. Nonākot zālē skolēni sastājās pusaplī, pretī direktoram. Takā Hanna bija, kaut kur pazudusi, es stāvēju pašā aizmugurē un pat neklausijos, ko viņš tur murmina, līdzbrīdim, kad kāda meitene ar īsiem ziliem matiem man iebakstija. Es palūkojos uz viņu ar jautājošu skatienu.

"Tu tak esi Stouna vai ne?" Viņa jautāja. Es tikai piekrītoši pamāju ar galvu. Viņa ar roku norādīja uz direktora pusi, kurš ar acīm, kādu meklēja, skolēnu pūlī.
Pamanījis mani viņš izsauca mani priekšā. Es negribīgi nostājos viņam blakus,nesaprotot, ko viņš grib.  Es tikai tagad pamaniju to, cik te patiesībā ir maz skolēnu.

"Iepazīstaties, šī ir Medisona Stouna." Viņš palūkojoties uz mani teica. Es vēljoprojām nesapratu, kapēc man te ir jāstāv.

"Mums ir liels gods uzņemt tevi mūsu skolā." Viņš paspieda manu roku un tad paverās uz pārējiem skolēniem.

"Nu mūsu skolā mācīsies Braena Stouna meita."

Tagad man pieleca. Bet vai tiešām tas ir jāizsludina pa visu skolu? Un, ka esmu viņa meita? Tas nenozīmē, ka mans vārds ir jāizsludina pa visu skolu. Es biju mazliet apstulbusi, bet arī nikna.
Iestājos klusums skolēnu vidū un visi apbrīnā vērās manī. Arī tie divi zēni, taču viņu skatieni vairs nebija tik neapmierināti, kā pirms tam.

Kad stundas bija beigušās, es centos pēc iespējas ātrāk notīties no skolas, taču tomēr kāds mani pārtvēra pie mašīnas. Tas bija zēns, kurš brauca ar Dodge chelenger, cik atceros viņu sauca Logans.

"Zini, tas pat šķita apkaunojoši, kadtevi uzveic meitene, bet nu esi īsta konkurente." Viņš iesmējās un paskatījās uz aizmuguri, kur nāca Ostins. Es atspiedos pret mašīnu, gaidot turpinājumu.

"Mums tak nav jābūt ienaidniekiem vai ne?" Logans nopietni mani noskatījis jautāja.

"Ko tu gribi?" Prasīju uz reiz, lai aiztaupītu liekas minūtes.

"Mēs vācam grupu, gribam lai palīdzi." Ostins ierunājās pievērstdams manu uzmanību. Viņš pavisam nosverti stāvēja blakus Loganam, salicis rokas bikšu kabatās.

"Kas pa grupu?" Ieinteresēti jautāju, jo labi apzinos, ka bez ātruma nespēšu izdzīvot. Logans ievērojot mani ieinteresību vāji pasmaidīja.

"Tas ir sarežģīti un šī nav piemērota vieta, lai to apspriestu." Logans nopūtās.

"Atbrauc uz veco lidostu, šovakar ap 21.00. Bet lūdzu atbrauc." Ostins lūdza.

"Es nesolu, ka būšu." apdomājusi teicu, jo negribēju īsti iesaistīties. Iekāpu mašīnā liekot viņiem atkāpties un izbraucu no stāvlaukuma.

Mani māca ziņkārība, taču es apsolīju Maiklam neiesaistīties, bet viņam tas nav jāzin. Sapratusi, ka man prātā valda mudžeklis, centos par to nedomāt, taču domas spītīgi turējās pretī. Visu atlikušo ceļu uz mājām es centos izlemt, braukt vai nebraukt.

Piebraukusi pie mājas, izskāpu no mašīnas un pa taisno gāju istabu, kur es pārģērbos un vienkārši pasēdēju sociālos tīklos.

Pulkstenis bija pusē deviņu un es gāju uz garāžu pēc mašīnas, biju nolēmusi braukt ar jaguāru.
Vecā lidosta atradās ārpus pilsētas, kādā nomaļā vietā, kanjona malā. Ja godīgi, tad es gaidiju brīdi, kad varēšu izbraukt pa šiem ceļiem, bez ātruma ierobežojuma.

Piebraucot pie palielas ēkas, es noparkoju mašīnu un centos pamanīt, kādas dzīvības pazīmes, jo šeit bija neierasti kluss. Man jau sāka šķist, ka šeit neviena nav un gribēju jau braukt prom, taču pamaniju mazo gaismas strēmeli un nolēmu iet uz to pusi. Ieejot iekšā es sapratu, to ka šeit nemaz nebija tik briesmīgi kā biju iedomājusies. Šeit viss bija pārkārtots un iekārtota pat darbnīca. Ejot uz priekšu es pamaniju Loganu, kurš runāja ar kādu meiteni, viņai bija pelēcīgi mati ar violetām šķipsnām, kas izcēlās jau pa gabalu.

"Sveika, labi, ka atbrauci." Logans ieraugot mani iesaucās. Meitene mani tikmēr nopētija un pienāca man klāt.

"Esmu Reja." Viņa pasmaidīt man pastiema roku.

"Medisona" Paspiežot viņas roku noteicu.

"Tatad tu mums palīdzēsi?" Viņa cerīgi jautāja.

"Ar ko?" Atbildēju ar pret jautājumu. Logans piegāja blakus meitenei un uzlika viņai roku uz pleca.

"Mēs gribam iesēdināt Brendonu." Viņš atbildēja vēsrtdamās uz mani.
Es sapratu pareizi? Brendonu? Dzirdot viņa vārdu vien, man pārskien šermuļi.

"Pag Brendonu?" Atkāpjoties soli no viņiem jautāja. Viņi to ievēroja.

"Mēs dzirdējām par tevi un Brendonu, tapēc mums vajag tevi." Reja paskaidroja.

"Jūs gribat mani izmantot kā ēsmu?" tieši jautāju un sakustroju rokas zem krūtīm

"Nē, es vienkārši zinu, to cik ļoti tu viņu ienīsti." Logans taisnojās paskatoties uz Reju, kura apstripinoši pamāja.

"Kā tu to vispār zini?" ziņkārīgi jautāju, jo labi atceros, ka neviena to neesmu teikusi izņemot Maiklam un Metam.

"Es viņu pazīstu, bet nu viņš terorizē visu pilsētu." Viņš diezgan nikni noteica, kas lika man saprast, ka tas ir garš stāsts un iespējams sāpju pilns. Taču mani visvairāk biedēja tas, ka Brendons ir šeit. Zinot viņu, viņš var sākt mani vajāt, un to es tiešām nevēlos.

"Es piedalos!" Vardi paši no sevis plūda pār manām lūpām, pārsteidzot ne tikai mani, bet gan arī Loganu un Reju. Šķiet, ka viņi nebija gaidījusi to ka piekritīšu. Man atriebes vēlme tikai pieauga un vilinājums tiešām bija liels. Es tiešām gribēju tikt vaļā no Brendona un sabojāt viņa dzīvi, tāpat kā viņš sabojāja manu.

Gribēju pateikt lielu paldies par komentāriem, zinu, ka to nav daudz, bet tiešām gribēju pateikt paldies tam cilvēciņam, kas komentē. Tas tiešām iedvesmo rakstīt talāk un pat biežāk.
Mīlu jūs visus, nenormāli! 😂❤

~Mopsīts