Aizmirstais talants

6.nodaļa.

“Man likās ka to pārdeva” Gabriels appejot ap mašīnu teica.
“Es arī tā domāju, bet Mets to nepardeva.” Paskaidroju Gabrielam, kura skatien bija jau piekalts man.
“Paveicās.” viņš stāvot aiz mašīnas nomurmināja.
“Mašīna ir laba, bet vai tu mazs braukt ar tādu māk?  Zini, tas ka tev ir ātra mašīna nenozīmē, ka uzreiz māki tā braukt.”
Ierunājās sveša balss, liekot man paskatīties tajā virzienā, no kura atskanēja balss. Tur stāvēja kāds puisi, viņam mugurā bija ādas jaka un tumšas džinsas.

Brīdi appetijusi viņu ierunājos.
“Ja nemācētu, tad neuzvarētu, un turklāt to varētu teikt arī par tevi.” Viņš viegli iesmējās saprasdams, ka runāju par Pagani mašīnu kas atrodas blakus garāžā.
“Maikls.” viņš atsauca.
“Medisona un tas ir Gabriels.” paskatoties uz Gabrielu Atbildēju.
“Nu ko laikam būsim kaimiņi… Netraucēšu jūs.” Viņš mazliet iesmējās, taču palika nopietns un aizgāja. Tas bija mazliet dīvaini…
“Njaaa. “ Gabriels nopūtās un attaisija mašīnas priekšējās durvis.
"Izbraucam?" Viņš cerīgi jautāja ieskatoties mašības salonā.
"Nav degvielas." nopūtos un piegāju pie viņai lai uzmanītu viņu, jo viņš apsēdās pie stūres un kaut ko cītīgi vēroja.
"Kur ir Braena mašīna?" Viņš pēkšņi iejautājās liekot man apstulbt, jo tak uz šejieni mēs atbraucām ar tēta mašīnu, vai tiešām viņš paspēja to aizmirst.
"Stāv stāvlaukumā, mēs tak tiko ar.. "
"Es runāju par to, ar kuru viņš piedalījās ielas sacīkstēs, Dodge Challenger." Viņš pārtrauca mani pusvārda. Kā gan es varēju aizmirst par to mašīnu? Tētis ar to vienmēr ir braucis sacensībās, turklāt es viņam palīdzēju to atjaunot.
"Es nezinu... Tā mašīna vienmēr stāvēja šajā garāžā." saraucu pieri nesaprasdama, jo tiešām abas šīs mašīnas stāvēja vienā garāžā. Šīs garāžas patiesi ir lielas.

"Nāc?" Izejot pa garāžas durvīm uzsaucu, viņš izleca no mašīnas un aizcirta tās durvis, pieskrienot pie manis.
"Uz kurieni ejam?" Viņš pārāk nopietni jautāja.
"Pie Meta." vēsi Atbildēju un gāju uz Meta garāžu, kas atradās pavisam citā galā, un cerēju ka viņā būs šeit.
Viņa garāža bija aizslēkta, tapēc tikpat ātri kā atnācu arī aizgāju.
"Meklējat Metu?" Maikls pamanot mūs prasija.
"Viņš pirms laba brīža aizbrauca, būs tikai rīt!" Tā vien šķita ka viņš spēj lasīt domas.

Miegaini nožāvojos, iekapdams vēsajā mašīnas salonā, bija diezgan agrs rīts un vēl pietam pirmdiena. Iedarbināju mašīnu izbraucu. Pa ceļam uz skolu visu laiku prātoju par mazsvarīgām lietām, taču iegrimu dziļi pardomās un knapi noturējos uz ceļa.

Noparkojusi mašīnu, man acīs iekrita mašīna, jas bija noparkota tieši pie skolas, tā bija mateti melna ar spilkti ziliem diskiem, tābija Subaru brz.
Šādu mašīnu nebiju vēl redzējusi kādam skolniekam šajā skolā. Man bija nojauta, kam tieši pieder šī mašīna, jo šāds krāsojums nebija diezko lēts.

Manas aizdomas aptriprinājās, kad pusdienu pārtraukumā skolas edam zālē viņu ieraudziju. Protam sēžot pie populāro bariņa, mani tas nemaz Nepārsteidza. Reičela sekodams manam skatienam, piepilda.
"Viņa sensītim pieder firma, būtu labs ķēriens, bet tie bagātie parasti ir baigi izlutināti... " Paskatijos uz viņu ar "tu nopietni?" skatienu un jau gribēju piebilst, taču viņa pasteidzās pirmā.
"Es tikai pajokoju, bet tu jau labu brīdi viņu vēro." viņa mazliet ķircināja mani.
"Nepazīstama seja, tas viss." Vēsi Atbildēju, lai gan jau zināju puiša vardu, un to ka viņš piedalās ielas sacīkstēs.
"Skaidrs... " Viņa gari novilka un piecēlās no krēsla un kopā atstājām ēdam zāli ejot uz vestures kabinetu, kur notiks nākošā stunda.

Atdzīšu šī skolas diena nebija interesanta, taču pēc skolas mani sagaidīja lekcija no mammas, jo biju mazliet nokavējusi vakariņas, jo piekritu Reičelu aizvest uz mājām, pilsetas otrā galā. Un pēc tā visa sekoja tona ar mājasdarbiem, kā man skola jau ir apriebusies, biju ļoti nogurusi, taču zināju, ka man jāsagatavojas rītdienai, man būs jaaizvilina policisti uz pilsetas austrumu daļu, jo rietumu daļā Mets rīko palielas sacīkstes, un zinot ka mašīnas var piesaitīt par daudz uzmanības, man uzdeva to pienākumu viņus aizvilināt.
Izmazgāju savu parūku kuru jau gadu neesmu lietojusi, un nokrāsoju to tumšākā tonī. Ja godīgi, tad nevaru sagaidīt kad varēšu braukt, jo braukšu ar Meta jauno Lambo. Man ļoti patika šī mašīnu, jo tā ir ātra un man patīk ātrums. Protams Mets man apsolīja par to labi samaksāt, jo viņš ļoti labi zin ka man naudu vajag.  To visu izdarījusi iekritu gultā uzreiz atslēdzoties, taču labi saprastams ka šī diena aizskrēja nemanot.